Kā skatīties uz sevi no malas?

Jautājums: Kad cilvēks apgūst kabalu, dažkārt viņš tiek izdzīts cauri visdažādākajiem stāvokļiem kā caur rīvi. Kā pret to izturēties ar humoru?

Atbilde: Neko neizdarīsi. Šeit neko daudz ar humoru neuztversi, kad tevi pamatīgi plēš. Ja tu sevi asociē ar šo stāvokli, ka tas esmu „es”, tad tu atrodies šajā mazgātavā.

Un, ja tu pieradīsi uz to skatīties no malas, tāpēc ka tas notiek ar tavu ķermeni, ar tavu ēzeli – egoismu, tad tu sāksi attiekties pret to daudz mierīgāk. Taču katrā mūsu attīstības posmā ir brīži, kad tu joprojām krīti šajā sajūtā un atrodies tajā tik dziļi, ka nespēj skatīties no malas.

Replika: Vēlos uz to paskatīties no malas, bet reāli tas nav iespējams.

Atbilde: Neko neizdarīsi, virzies uz priekšu. Ja tev būs spēcīga apkārtējā sabiedrība, tu spēsi pārvarēt šos stāvokļus, pārsvarā paliekot virs tiem. Apkārtējā sabiedrība tevi noturēs, neļaus tev nokrist, nesīs tevi it kā pa gaisu pāri šiem stāvokļiem. Tā vietā, lai rāptos pa nelīdzenu apvidu, tev būs gaisa balons vai magnēts, kas tevi pārnesīs pāri šai platībai.

Jautājums: Kad cilvēks to visu piedzīvo, notiek sava veida uzkrāšanas process. Kādēļ ir svarīgi izciest šos stāvokļus?

Atbilde: Nevajag ciest! Gluži pretēji, nepieciešams tos pēc iespējas vairāk „saldināt”. Tas nav labi, ja atrodies kādā no šiem stāvokļiem, un tev ir jācieš. Esi vienmēr priecīgs, attaisno Radītāju par visām darbībām, ko Viņš dara. Tāpēc, ka Viņš vienmēr tevi ved uz priekšu.

Izejot cauri četrām savas attīstības stadijām, tu patiešām jūties kā veļas mašīnā: ieplūst ūdens, mazgāšanas līdzeklis, cilindrs griežas, tad ūdens izplūst, sākas skalošana un pēc tam ūdens izspiešana. Lūk, šīs stadijas tu izjūti uz sevis. Tomēr, kad tu jūti, kā tevi mazgā, tīra, berž, skalo, un tas viss ir nepieciešams lietas labā – tu esi laimīgs. Viss ir atkarīgs no mērķa.

Ja tu saproti, ka katru minūti tevī notiek labojumi, tad tu jūties iedvesmots. Paskaties, kā alpīnisti kāpj kalnos – cik daudz darba, cik drosmes. Un kas? – Cilvēks priecājas, lai gan atrodas augstu kalnos, ļoti sarežģītos apstākļos.

Proti, viss ir atkarīgs no attieksmes. Tāda ir atšķirība, pieņemsim, starp pastaigu un krosu. Krosā mums ir mērķis, bet pastaigā mēs baudām pašu procesu.

Jautājums: Bet šādās situācijās skolnieki bieži lūdz jums padomu, ko darīt, kā rīkoties. Ko jūs viņiem atbildat?

Atbilde: Ko es viņiem varu teikt? – Paātrini! Paātrināties tu vari tikai, pateicoties apkārtējai sabiedrībai. Ļauj, lai viņi izdara uz tevi spiedienu, ietekmē. Tas arī viss.

No sarunas „Man iezvanījās telefons. Kā skatīties uz sevi no malas?”

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed