Jautājums: Ļoti bieži grupā starp vairākiem biedriem rodas domstarpības, reizēm tīri materiāla rakstura. Vai ir cilvēka spēkos pret to nodrošināties?

Atbilde: Nē. Nekādi! Domstarpības nepieciešams pārvarēt. Cilvēkam būs spēki tās pārvarēt, ja viņam ir spēcīgs desmitnieks, kurš viņu turēs un nostiprinās, kā sevi nostiprina alpīnisti. Tomēr viņš jebkurā gadījumā kritīs egoistiskajā bezdibenī.

Ja grupa nenotrūks, paliks karājoties, tā viņu pievilks, palīdzēs, un viņš pats no jauna ar zobiem ieķersies mērķī un sevi izvilks. Desmitnieks palīdz, taču nevar strādāt viņa vietā. Desmitnieks sniedz mērķa svarīgumu, pasviež virves galu: „Lūdzu, nostiprinies!” – taču viņam pašam ir sevi jāizvelk.

Tomēr mēdz būt tā, ka rokās ir viss – tikai aizcērt karabīni! Taču biedrs nevēlas sevi piesaistīt pārējiem un viss: „Viņi mani vilks, un es vairs nespēšu atraisīties…” – Nespēj. Lūk, aizcērt karabīni – nē! Un viņš pa pieskari attālinās un attālinās. Ir īpaša trajektorija pa kuru cilvēks attālinās no grupas: pa parabolu, pakāpeniski, nesteidzoties.

Viņš sāk interesēties par kaut kādām citām iespējām, lai sevi piepildītu: nauda, slava, vara, zināšanas; atrodas kaut kā cita daudz spēcīgāka iespaidā. Būtībā tā ir problēma.

Taču krīze, kura visapkārt attīstās, ļoti palīdz. Cilvēkiem nav kur likties, viņi sāk saprast, ka mēs runājam saprātīgi. Ka mēs esam skaidrā prātā, normāli, racionāli cilvēki. Ka mēs patiešām pārzinām dabu un cilvēku, un apkārtējo pasauli. Ka mēs neesam mistiķi, gluži pretēji – reālisti, bet mistiķi ir viņi paši.

Rezultātā viņi redzēs: „Lai kā mēs viņus neienīstu, neieredzētu, būtu gatavi sakapāt un saberzt miltos, izrādās – viņiem ir taisnība”. Un viņiem nāksies piekrist.

No sarunas „Man iezvanījās telefons. Prognoze uz nākamo gadu”

Avots krievu valodā

Filed under: Desmitnieki, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā | Add Comment →