Jautājums: Ko nozīmē: „Visā nepieciešams redzēt Radītāja izpausmi”, izņemot: „Ej prom”, jo „Ej prom” – arī ir Radītāja izpausme?

Atbilde: Jā, Radītājs speciāli saka visā klausīt Viņu, izņemot vienu: kad Viņš it kā tev piedāvā aiziet.

Cilvēkam bieži rodas šāda sajūta, ka acīmredzot Radītājs nevēlas, lai ar viņu būtu kāda darīšana, virzīt viņu uz priekšu, palīdzēt, teikt priekšā un dod viņam tikai vilšanās. „Neko nepadarīsi laikam šoreiz tas nav domāts man, utt.”

Mēdz būt daudz šādas minūtes, kad cilvēks jūt vilšanos, vēlas aiziet – to nekādā gadījumā nevajag darīt. Šādas sajūtas speciāli cilvēkam tiek uzsūtītas. Nekas briesmīgs, ka tās eksistē, taču vēlams, lai tās turpinātos ne ilgāk par mirkli. Kā atnāca – tā arī aizgāja.

Jautājums: Tas taču nav cilvēka kontrolē?

Atbilde: Kad atnāk, nav kontrolējams! Taču nākamajam mirklim jau ir jābūt novērtētam, un vēl nākamajā jau ir jābūt reakcijai.

Jautājums: Vai jūsu līmenī arī mēdz būt līdzīgas lietas?

Atbilde: Visos līmeņos.

Manā līmenī krituma sajūta ir daudz spēcīgāka, nekā sākotnējā līmenī. Atšķirība starp atdeves īpašībām, nonākot augstākā līmenī un kritumu uz zemāko, ir daudz lielāka, nekā iesācējiem.

Replika: Tomēr reizēm šķiet, kad cilvēks pirmo reizi saduras ar kritumu, viņš ir daudz „izsmērētāks”. Pēc pirmajiem kritumiem cilvēkiem ir tādi stāvokļi…

Atbilde: Viņiem vēl nav brīvības, iespējas sevi virzīt, būt virs sevis.

Kad es atnāku uz nodarbību, jūs taču nejūtat, kādā stāvoklī es atrodos. Pacēlums, kritums, kaut kādas juceklīgas sajūtas, pārdzīvojumi… Nejūtat? Es jums esmu, praktiski, vienāds.

Man mēdz būt labāki stāvokļi, sliktāki stāvokļi, taču tas ir atkarīgs no pašsajūtas, kādā stāvoklī ir kakls, jo es daudz runāju – kopumā, ne vairāk par to. Taču patiesībā iekšēji sevī es esmu absolūti dažādās pasaulēs: augstākajā vai pašā zemākajā. Taču attiecībā pret studentiem es esmu vienāds. Viņi manu iekšējo stāvokli nevar redzēt.

Gluži kā jaundzimušais nespēj saprast mātes stāvokļus: iespējams, viņa slikti jūtās, par kaut ko satraucas, uz kādu dusmojas, vai otrādi ir pārmērīgi priecīga. Pret viņu māte izrāda maksimumu uzmanību un atbildību.

Jautājums: Vai saikne ar grupu jums ļauj šos stāvokļus iziet ātrāk?

Atbilde: Jā, ļauj. Tomēr saiknei ar grupu jābūt mazliet citādākai: daudz, daudz intensīvākai un arvien ciešākai.

No sarunas „Man iezvanījās telefons. Kabalista ciešanas”

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs | Add Comment →