Jautājums: Ježijs Staņislavs Lecs: „Laiks ir nekustīgs – mēs tajā virzāmies nepareizā virzienā”.

Ko tas nozīmē jums?

Atbilde: Ja mēs vēlēsimies atcelt savu egoismu, tad nekavējoties sajutīsim, kā laiks izlīdzinās gluži kā saburzīts papīrs. Un pēkšņi tas iztaisnojas atkal kļūstot gluds. Visas saburzītās virsmas, stūri izlīdzinās, un kļūst viens vienots veselums un mēs uz tā. Lūk, tā arī ir laika plakne.

Jautājums: Vai tas ir harmonisks stāvoklis? Tā ir harmonija?

Atbilde: Harmonija ir, kad es saliedējos ar šo plakni un jūtu, ka nav nekāda kustības vektora, ne uz kurieni. Ir tikai es un šī plakne, ar kuru man sevi ir jāsavieno. Un viss.

Jautājums: Proti, viss šis skrējiens, viss šis grūtums pēkšņi izzūd un paliek, lūk, šāda vienkāršība? Kas ir šī vienkāršība?

Atbilde: Ka eksistē un darbojas tikai viens spēks, ar kuru man ir jāiepazīstas, to sev jāatklāj, jākļūst tādam kā šis spēks. Tas ir atdeves spēks, saliedēšanās ar visu.

No TV raidījuma „Jaunumi ar Mihaelu Laitmanu”, 07.04.2022.

Avots krievu valodā

Filed under: Jaunumi, Jautājumi un atbildes, Realitātes uztvere | Add Comment →