Jautājums: Cilvēka uztvere ir sadalīta divās daļās – sevis un visas pārējās pasaules uztverē. Visa cilvēka dzīve tiek veidota šajās divās plaknēs, kuras viena no otras ir atdalītas. Kāpēc?

Atbilde: Tāpēc, ka mēs esam radīti ar egoistisku vēlmi „es”: es vēlos, es gribu, es eksistēju. Ja šīs vēlmes mūsos nebūtu, mēs vispār nejustu ne sevi, ne pasauli šādā izskatā, kur eksistējam.

Problēma ir tajā, kā savienot sevi un apkārtējo pasauli tā, lai mums būtu skaidrs, ko mēs uztveram pareizi, ko nē, kā sevi tuvināt pareizai pasaules uztverei, kā izmainīt pasaules uztveri sevī.

Mēs nevaram mainīt pasauli, taču mēs varam izmainīt sevi, savu uztveri, lai pasaule mums šķistu tāda, kādu to vēlamies. Es varu kā datorā vai kā televizorā pārslēgt kanālus un redzēt dažādu pasauli.

Jautājums: Vai ārējās pasaules un sevis uztvere ir pretējas lietas?

Atbilde: Tas ir atkarīgs no tā kā cilvēks sevi iestata.

Jautājums: Proti, šīs sašķeltības mērķis ir savienot visu atpakaļ?

Atbilde: Jā. Patiesībā pasaule nav daudzkanālu, daudzfāžu, bet gan mēs paši sevī – jā. Tāpēc viss ir atkarīgs no tā, kā es sevi pārslēdzu, ko tieši es no pasaules vēlos redzēt, kādā mērā es spēju sevi pietuvināt pareizai pasaules ainai, atdalīt graudus no pelavām, tas ir, īsto, pareizo uztveri no melīgās, izkropļotās un tādējādi eksistēt.

No TV raidījuma „Kabala ekspress”, 29.04.2022.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Realitātes uztvere | Add Comment →