Nulles koridors

Nevajag baidīties no tā, ka visi mūsu centieni veikt atdeves darbības rezultātā pārvēršas egoistiskās darbībās par labu sev. Vienalga vajag turpināt. Ja es sniedzu biedram dāvanu, tad saprotams, ka tā ir egoistiska darbība, taču tā ir patīkama gan man, gan tam, kuram es to daru.

Sanāk, ka mēs satuvināmies un tādējādi dodam Radītājam vietu, kur Viņš var ienākt starp mums – jo mēs viens otram esam tuvāk, jo vairāk iespēju Radītājam iekļauties šajā atstatumā.

Radītājam nevajag plašu atstatumu – gluži pretēji, Viņam vajag, lai starp vienu un otru būtu atšķirība, taču, lai tā būtu pa nullēm. Ja ir atšķirība, taču šī atšķirība ir pa nullēm, tad tur atrodas Radītājs.

Mēs vēlamies tik cieši satuvināt mūsu īpašības, nodomus, domas, vēlmes, lai tas viss darbotos vienā virzienā, un, lai starp tiem nebūtu gandrīz nekādas atšķirības. Atšķirība starp mums notiek no dabas puses, taču mēs virs šīm atšķirībām vēlamies viens ar otru saliedēties.

Sanāk, ka atstatums starp mums mūsu savienojumā ir vienāds nullei, un tad mēs tur atklājam Radītāju par visiem simts procentiem. Tāpēc, ka Radītājam nav nepieciešama vieta – ja vieta ir, tad tie jau ir nelabie spēki.

Ja mēs vēlēsimies šādi satuvināties, lai starp mums būtu nulles atstatums, tad Radītājs to izdarīs.

No nodarbības par tēmu „Pesah”, 10.04.2022.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed