Jautājums: Psihologi apgalvo, ka cilvēkiem, kuri tikuši pie varas, ir spilgti izteikta ietiepība, stūrgalvība un psihiska nelīdzsvarotība. Zinātnieki noskaidrojuši, ka vara maina individualitātes struktūru un pat smadzenes. Vai jūs tam piekrītat?

Atbilde: Absolūti piekrītu. Lieta tā, ka mēs visi esam veidoti tā, ka atrodamies starp diviem dabas spēkiem (saņemšana un atdeve, spiediens un izlādēšanās), kuriem nepārtraukti ir jābūt līdzsvarā.

Visa daba sastāv no diviem pretējiem spēkiem, un lai kur tie neparādītos, tiem ir jābūt līdzsvarotiem. Tikai šādā stāvoklī mēs varam sasniegt pareizus rezultātus. Mums ir nepieciešami abi spēki. Nav tumsas bez gaismas un gaismas bez tumsas.

Mums it visā ir jāizvēlas zelta vidusceļš. Ja cilvēkam zūd iespēja pie tā turēties un viņam tiek dota visatļautība: dari, ko vēlies, neierobežoti, – tad mēs viņu kropļojam, viņš neizaug tāds, kā vajag. Viņam obligāti jābūt ierobežotam un jājūt, ka viņam sniedz iespēju darboties šaurā diapazonā, divu spēku līdzsvarā.

Dzīvniekam šajā ziņā nav problēmu, tas saprot, ko viņam vajag un nepārēdīsies, nepārdzersies, nepārgulēsies. Tas dara visu, ko pieprasa viņa organisms. Taču organisms dzīvnieciskā stāvoklī vienmēr prasa pašu normālāko, racionālāko.

Taču cilvēks – nē. Viņa problēma ir tajā, ka viņš nepārtraukti iet sava egoisma pavadā.

Jautājums: Kā tas savienojas ar to, ko raksta Bāls Sulams: individualitātei nepieciešams sniegt brīvību?

Atbilde: Individualitātes brīvība ir tieši tajā, ka mēs viņu nepiespiežam, bet apmācām. Atbilstoši šai apmācībai viņš saņem brīvību – kā pareizi ierobežot sevi, uzlikt ierobežojumus, veidot no sevis cilvēku.

Proti, brīvība ir apzināta sava egoisma ierobežošana, kad cilvēks saprot, kā viņam sevi jāaudzina, tas ir, būt virs sevis un no „virs sevis” vadīt sevi dzīvnieku.

No TV raidījuma „Garīgie stāvokļi”, 22.02.2022.

Avots krievu valodā

Filed under: Egoisma attīstība, Izvēles brīvība, Krīze un globalizācija | Add Comment →