Lūgšana par mieru

Situācija pasaulē ar katru dienu kļūst arvien sprādzien bīstamāka, visa pasaule saspringti seko līdzi straujai notikumu attīstībai Ukrainā. Taču kabalisti nenodarbojas ar politiku un ģeogrāfiskām robežām.

Kabalisti vēlas tikai vienu: tur, kur iespējams pievienot mīlestību vai vismaz apdzēst naidu, samazināt konfliktu starp cilvēkiem – mums ir jāpalīdz to izdarīt.

Tāpēc galvenais līdzeklis ir lūgšana. Un, ja ar tās palīdzību mums izdosies panākt lielāku apvienošanos starp cilvēkiem, tad tas būs par labu cilvēcei un bauda Radītājam. Radītājam bija nepieciešams radīt radījumu pretēju sev – sašķeltu, lai cilvēce lūgtu apvienošanos pār naidu un atšķirtību. Un tad mēs sapratīsim, sajutīsim un atklāsim, ko nozīmē vienotība.

Galvenais ir apvienošanās spēka atklāšana. Nevar būt viens bez otra. Tāpēc Radītājs cieš vairāk par visiem, taču Viņam nav izvēles, Viņam bija jārada daba šādā veidā. Taču mūsu uzdevums ir pacensties ar savu lūgšanu, vēlmi, visiem kopā vēršoties pie Viņa likt Viņam visu izlabot. Viņš gaida tieši mūsu lūgumu par izlabošanu, lai visu nekavējoties izdarītu. Viņam nevajag neko citu kā vien mūsu vēlmi.

Vienīgais, kas sākotnēji trūkst radījumā, ir mūsu vēlme, kas atbilst Radītāja labajam spēkam. Radītājam ir nepieciešama radījuma vēlme, un tāpēc Viņš radīja visu radījumu ar trūkumu. Un mums šis trūkums ir jāatklāj.

Tāpēc, iekams mēs nelūgsim mieru, piepildījumu, pilnību, mīlestību, apvienošanos – lūgšana netiks sadzirdēta. Mums ir jāvēlas savienoties visos līmeņos pilnā mērā. Tādējādi visa daba, visas pasaules atgriežas noslēdzoši izlabotā stāvoklī – vispārējā saiknē, un šis mūžīgais un pilnīgais vienotības spēks atklāsies visiem.

Mašiahs nav cilvēks, bet gan spēks, gars, kurš te parādās, te pazūd, atbilstoši mūsu vēlmei. Kad mēs vēlamies satuvināties, viņš atnāk, bet, kad nevēlamies – pazūd. Mašiahs ir spēks, kas mūs izvelk (mošeh) no mūsu egoisma uz atdevi, mīlestību un apvienošanos.

Tāpēc, ja mēs saprotam, ka mums šis spēks, kas mūs izvilks no slikta stāvokļa uz labu, no atšķirtības uz apvienošanos, no naida uz mīlestību ir nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs piesaucam Mašiahu. Tad darīsim to kopā.

Galvenā problēma ir mūsu dabai raksturīgā vienaldzība. Dažreiz kāds individuāls atgadījums vai ievainots dzīvnieks vairāk skar mūsu sirdi nekā karš starp valstīm. Mēs pagaidām atrodamies neizlabotās egoistiskās īpašībās.

Un tāpēc mūs satrauc tas, kas ir tuvu sirdij. Neliels bojājums paša mājā katru satrauc vairāk nekā pasaules notikumi, supernovu sprādzieni vai viesuļvētra Zemeslodes otrā pusē. Šādi mūsu egoisms mums ataino realitāte.

Taču, ja mēs kopā, no visa spēka palūgsim Radītāju ļaut mums desmitniekā sajust, ko nozīmē iziet no sevis un sajust spēku, kas darbojas starp mums, tad tādējādi mēs sāksim atklāt starp mums valdošo augstāko spēku. Un tad mēs pasaulē ievērot lietas, kas ir svarīgākas Radītājam, nevis mūsu personīgajam egoismam.

No nodarbības, no „Priekšvārda Zoar Grāmatai”, 22.02.2022.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed