Starptautiskais kongress „Pacēlums virs sevis”, 1. nodarbība

Mums jācenšas saprast mūsu tuvināšanās principu ar patieso pasaules telpu, ar Radītāja atklāšanu, kurš atrodas tieši vēlmē satuvināties ar atdeves, mīlestības, saiknes īpašību, taču vienlaikus ar to nešķirties no tām īpašībām, kuras ir pretējas satuvinātībai, atdevei, komunikācijai, mīlestībai.

Proti, mūsos atklāsies arī pretējās īpašības – atstumtības īpašības, līdz pat naidam. Taču šīm it kā savstarpēji viena otru izslēdzošām īpašībām ir jābūt kopā. Tieši tas mums ļauj eksistēt kā atsevišķiem radījumiem. Citādi mēs vienkārši izgaistu un eksistētu tikai viens Radītājs.

Mēs to nespējam iedomāties, tāpēc ka arī Radītājs neeksistētu tādā nozīmē, kādā mēs varam par Viņu runāt, jo tās ir pretstatu saikņu īpašības, atdalītu daļu apvienošanās. Un, ja nebūtu radījumu, nebūtu arī Radītāja.

Tāpēc atbilstoši tam kā radījums attīstās, kļūst arvien egoistiskāks, saraustīts gabalos, attālināts, sadalīts visās tā īpašībās – tas ir tikai tādēļ, lai atklātu vēl lielāku vienotību, atklātu Radītāja īpašību.

Tāpēc ir sacīts: „Jūs radījāt Mani.” „Jūs radāt Mani”. Proti, tieši no pretējības, no egoisma, no naida, atstumtības vienam no otra, mēs veidojam šo pievilkšanās īpašību, savienošanos, līdz pat mīlestībai, tas ir, līdz pilnīgai savstarpējai iekļautībai vienam otrā un visiem visos.

Tādējādi mēs sasniedzam tieši šo īpašību, kura, var sacīt, pirms mums neeksistē un kuru dēvē par „Radītāju”. Tas ir mūsu attīstības mērķis.

No starptautiskā kongresa „Pacēlums virs sevis” 1. nodarbības, 06.01.2022.

Avots krievu valodā

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Garīgais darbs, Kongresi, Norises | Add Comment →