Monthly Archives: janvāris 2022

Negaidīt, bet darboties

Starptautiskais kongress „Pacēlums virs sevis”, 1. nodarbība

Jautājums: Vai ir pareizi gaidīt, kad desmitniekā visi kļūs labi, lai izzustu visas nesaskaņas?

Atbilde: Es nedomāju, ka gaidīt ir pareizi. Nesanāks. Šādi var gaidīt bezgalīgi – ilgus gadus, līdz no augšas tevi sāks piespiest virzīties uz priekšu ar rungu, lai tu saprastu, ka tavu stāvokli nepieciešams labot. Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam gaidīt, ka rīt kaut kas notiks. Tā ir vissliktākā attieksme pret dzīvi. (vairāk…)

Kabalistiskā kosmoloģija

Mīlestības pret tuvāko kā pret sevi pašu likums nāk no paša radīšanas sākuma, kad augstākā gaisma piepildīja visu Universu.

Ja runājam fiziskos terminos, tad var teikt, ka viss radīšanas spēks, visa matērija bija koncentrēta vienā punktā. Un tad notika Lielais sprādziens, kura rezultātā radās viss Visums, visas pasaules, visas galaktikas. (vairāk…)

Ja nebūtu radījuma, nebūtu arī Radītāja

Starptautiskais kongress „Pacēlums virs sevis”, 1. nodarbība

Mums jācenšas saprast mūsu tuvināšanās principu ar patieso pasaules telpu, ar Radītāja atklāšanu, kurš atrodas tieši vēlmē satuvināties ar atdeves, mīlestības, saiknes īpašību, taču vienlaikus ar to nešķirties no tām īpašībām, kuras ir pretējas satuvinātībai, atdevei, komunikācijai, mīlestībai. (vairāk…)

Atdeves īpašībai nav nepieciešami izskaidrojumi

Starptautiskais kongress „Pacēlums virs sevis”, 1. nodarbība

Jautājums: Mums nepieciešams piepildīt tuvākā vēlmi, tas ir, mūsu biedra, par labu viņam. Ko nozīmē „viņa labums”?

Atbilde: Es nezinu, ko nozīmē „viņa labums”. Es tikai zinu, ko es vēlētos saņemt. Lūk, to pašu es vēlos dot biedram. Un viss.

Tāpēc mīlestības īpašībai nav nepieciešama nekāda īpašā izskaidrošana, ja vien tu neaizmirsti par to, ka mīlēt otru nozīmē attiekties pret viņu kā pret sevi.

No starptautiskā kongresa „Pacēlums virs sevis” 1. nodarbības, 06.01.2022.

Avots krievu valodā

Uzbrukumā Radītāja apslēptībai

Starptautiskais kongress „Pacēlums virs sevis”, 1. nodarbība

Es ceru, ka jums bija laiks sagatavoties kongresam un sajusties daudz patstāvīgākiem. Pacentīsimies aizvadīt kongresu tā, lai patiešām sajustu to kli (tilpni), kuru mums kopā jāizveido, lai tajā atklātu Radītāju. Tas ir pats galvenais.

Kongresa nosaukums runā pats par sevi – „Pacēlums virs sevis”. Tas, principā, ir tas, kas jādara katram un visiem kopā, savstarpējā palīdzībā. Un tad mēs sajutīsim to pasauli, kurā mēs patiesībā atrodamies, pastāvīgi eksistējošā – nevis mūsu sašķeltās jūtās, uztverēs, bet gan Radītāja radītajā, kurā mēs patiešām eksistējam. (vairāk…)

„Pēkšņi” nekas nenotiek

Jautājums: Kādā veidā cilvēks kļūst par pravieti? Pieņemsim, viņš sēž, un pēkšņi atnāk kaut kāda apskaidrība?

Atbilde: Nē. Tādēļ viņam ir jāiziet no sevis, no sava egoisma, un, pamatojoties uz altruismu, kas viņā attīstās, sākt mijiedarboties ar citiem, un caur viņiem ar Radītāju. Tikai šādā gadījumā cilvēks kļūst par pravieti. (vairāk…)

Bez domas par sevi

Jautājums: Pirmavotos ir rakstīts, ka Radītājam nav domas par Sevi. Kā to saprast?

Atbilde: Tas nozīmē, ka Radītājam nav nekādas domas, ka Viņš dara labu citiem – tikai labvēlība bez kādas kontroles, bez jelkādas atgriešanas Sev. (vairāk…)

Panaceja no visām bēdām

Es vēlos, lai manas ciešanas būtu mīlestības ciešanas: no tā, ka es nemāku mīlēt biedrus un mīlēt Radītāju. Ja es vēlos nomainīt ciešanas uz mīlestības ciešanām, lai naida un atstumtības vietā pret biedriem un Radītāju nonāktu līdz mīlestībai, tad tādējādi visu ļaunumu pārvēršu labajā. (vairāk…)