Ja es neredzu panākumus, tas nozīmē, ka nestrādāju grupā. Vienatnē atklāt Radītāju nav iespējams. Tādēļ obligāti ir jāatrodas desmitniekā.
Cilvēks atrodas grupā, bet grupa atrodas Radītājā. Es nevaru izlauzties pie Radītāja, apejot grupu, tomēr man ar to ir jāsaistās un tikai pēc tam sasniegšu Radītāju. Tāpēc, ka man pašam nav instrumentu, nav desmit sefirotu saiknei ar Radītāju.

Man ir tikai viena Malhut sefira, tāpēc man sevi jāanulē par labu grupai, kas ir manas pirmās deviņas sefirot. Un tad man būs pilnas desmit sefirot, ar kurām es varu sasniegt Radītāju. Tas ir dabas likums, savādāk tas nestrādā. Ja es nestrādāju grupā, tad nenonāku līdz Radītāja atklāsmei.

Viss sākas ar manu sevis anulēšanu par labu grupai. Tas nozīmē, ka es izeju no savas individuālās uztveres, iekļaujos grupā un kopā ar biedriem atrodos pretī Radītājam. Tāpēc ir sacīts: „No mīlestības pret biedriem – uz mīlestību pret Radītāju”.

Grupa ir ne tikai tramplīns lēcienam pie Radītāja, bet tilpne, kuras iekšienē es atklāju Radītāju. Man ir jāsagatavo kli Radītāja sajušanai, iekļaujot ārējās vēlmes un anulējot sevi. Atbilstoši tam kādā mērā es anulēju sevi par labu grupai, es varu sajust, kā sevi anulē Radītājs par labu biedriem.

Tas ir ļoti stingrs princips, pēc kura darbojas dabas sistēma, un mēs to nevaram izmainīt. Ja mēs to pieņemsim, tad atklāsim Radītāju, bet, ja nepieņemsim – neatklāsim. Grupa ir Radītāja atklāšanas instruments. Tāpēc, ka es esmu tikai viens punkts, viens pikselis un vienatnē neko nespēju izdarīt. Man ir nepieciešami biedri – vēlams desmit biedri.

Es iekļaujos biedros kā Malhut deviņās augstākajās sefirot un pieņemu viņu egoistiskās vēlmes caur sevis anulēšanos. Sanāk, ka man ir kli, kur es atrodos neegoistiski, un tāpēc spēju atklāt Radītāju. Taču pārējie biedri atklās Radītāju – katrs atbilstoši veiktajām pūlēm. Iespējams, es sajūtu Radītāju 8. līmenī, taču kāds sevi ir anulējis vairāk un Viņu sajūt 15. līmenī, kāds cits vēl vairāk un tā līdz 125. līmenim.

Man pašam sevī, rokoties savā egoismā, nav ko meklēt. Izņemot egoismu, manī nekā cita nav. Radītāju var atklāt tikai virs egoisma. Un tāpēc, kad es iekļaujos grupā, es saņemu tramplīnu, kas ļauj palēkties virs sava egoisma.

Neskatoties uz to, ka biedri var būt egoisti, taču, ja es sevi anulēju par labu viņiem, tad viņi man pārvēršas par kli, kur es atklāju sevis anulēšanos attiecībā pret ārējo vēlmi un attiecībā pret Radītāju. Tāpēc es šajā kli atklāju Radītāju.

Radītājs atklājas biedros. Un tas nav svarīgi, ka biedri ir neizlaboti, tāpēc ka es atklāju nevis viņu īpašības, bet gan Radītāju atbilstoši sevis anulēšanai attiecībā pret viņiem.

Tāpēc grupa nav vienkārši līdzeklis, lai caur to pārlēktu uz Radītāja līmeni. Es grupā, atbilstoši tam kādā mērā es tajā iekļaujos, tiekos ar Radītāju! Un ne tikai tas. Visa kopīgā radījuma vēlme, kas eksistē Universā nedzīvajā, augu un dzīvnieciskajā līmenī pārvēršas tajā materiālā, kura iekšienē es atklāju Radītāju.

Tāpēc ir vērts pēc iespējas vairāk anulēt sevi par labu grupai, taču obligāti ar nodomu tādējādi sasniegt Radītāju. Grupas iekšienē katrs veido savu skatījumu uz biedriem tā, lai tur varētu atklāties augstākais spēks.

No nodarbības, no grāmatas „Šamati” 24. raksta„, 17.10.2021.

Avots krievu valodā

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Desmitnieki, Garīgais darbs | Add Comment →