Replika: Aleksejs raksta: „Mihael, jūs reiz izteicāt šādu frāzi: „Tas, kurš jūtas slikti ir tuvāk Radītājam nekā tas, kurš jūtas labi.” Es jūtos ļoti slikti, taču es nejūtu, ka esmu tuvāk Radītājam. Gluži pretēji – lai Viņš beidzot atstāj mani mierā.”

Atbilde: Tas nozīmē, ka jums vēl nav tik slikti, dārgais Aleksej. Tātad jums joprojām ir ko zaudēt.

Ja jūs būtu pilnīgā izmisumā, jūs teiktu: „Man neko nevajag. Lai notiek tā, kā to vēlas Radītājs. Es tikai vēlos būt Viņam tuvāk.” Un nekavējoties viss sliktai nomainās uz labo.

Replika: Taču viņš sajūt, ka viņam ir tik slikti, ka „lai Viņš beidzot atstāj mani mierā.”

Atbilde: Nē, vēl nav šī lūzum punkta.

Replika: Vai šis lūzum punkts notiek tieši uz robežas, ka nākotne ir slēgta, viss ir slēgts, man ir ļoti slikti?

Atbilde: Tā viņam savā egoismā šķiet. Taču egoismam šeit vajadzētu nostrādāt otrādi, un viņš redzētu izeju no sava stāvokļa – ka patiesībā tas viss tiek darīts no Radītāja bezgalīgās labvēlības.

Jautājums: Vai tāpēc Radītājs mūs noved „līdz kliņķim”?

Atbilde: Jā, lai mēs vēlētos atteikties no sava egoisma.

Jautājums: Vai cilvēci novedīs līdz šādam stāvoklim, vai arī mēs apdomāsimies agrāk?

Atbilde: Mums ļoti nopietni jāaizdomājas. Tomēr ļaunuma apziņai ir jānotiek absolūti noteikti. Taču tam ir jābūt vienlaikus ar apzināšanos! Ļaunuma apzināšanos! Tas nav vienkārši ļaunums, kas darbojas manī, un tāpēc es nolemju no tā atrauties – dēļ pilnīga izmisuma. Tam jābūt apzinātam izmisumam.

Replika: Tas ir, mums jāmaina savas domas, pirms mums būs pavisam slikti? Tāpēc, ka, ja ieskatāties Praviešu Grāmatā, ko viņi rakstīja par šodienu, tad labāk to necitēt.

Atbilde: Jā un nē. Tāpēc, ka šeit ir nepieciešams piebilst: viss, ko rakstīja pravieši, ir absolūta patiesība. Nešaubīgi. Taču visu, ko viņi rakstīja, mēs varam sajust nevis fiziskās darbībās, nevis nonākot ciešanās, bet gan pateicoties savam prātam.

Kad mēs iztēlojamies šādus egoistiskus stāvokļus un kur tie var mūs novest, tad mums nav nepieciešams to sasniegt fiziski. Tas ir kā gudram bērnam – tu iedevi vienu nelielu pļauku, un viņš visu saprata un labojās. Taču bez pļaukas viņš nesapratīs, tas viņu nemudinās pareizi izprast situāciju.

Tātad mums ir pareizi jāsaprot, kur mums būtu nepieciešams un kā pievienot kabalu, apziņu, zināšanu izplatīšanu, lai, iespējams, jau tagad no šīs pļaukas, kuru mēs saņemam, un visa cilvēce sajūt uz savas ādas un sajutīs vēl – sajustu tādu ļaunumu virs, kura nepieciešams pacelties, citādāk būs vēl sliktāk. Tāpēc, ka gudrais redz uz priekšu.

Tad mēs uzvarēsim praviešus, ja vien šādi var sacīt.

No TV raidījuma „Jaunumi ar Mihaelu Laitmanu”, 22.07.2021.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Jautājumi un atbildes | Add Comment →