Lidmašīnā ir ierīce, kuru dēvē par žirokompasu. Tas ir veidots no žiroskopa, kurš nepārtraukti griežas un norāda virzienu uz Ziemeļpolu, palīdzot lidmašīnai orientēties.

Mums par šādu žirokompasu kalpo grupa. Mums nav citas orientēšanās iespējas. Mēs it kā atrodamies nelielā laiviņā okeāna vidū un nezinām, kurp peldēt. Tāpēc mūsu vienīgais kompass ir mūsu egoisms.

Taču, ja mēs vēlamies tiekties pareizā virzienā, tad mums nav tam paredzēta kompasa vai žiroskopa. Mums ir kopīga laiva, kurā atrodas grupa. Un, pateicoties tam, ka mēs savstarpēji apvienojamies, neraugoties uz sava egoisma pretošanos, mēs tādējādi sevi virzām pie Radītāja, kuru neredzam un nejūtam.

Mēs spējam noturēties Radītāja virzienā, pateicoties tikai tam, ka cenšamies savienoties virs sava egoisma. Šis punkts, kur mēs kopā savienojamies – tas tad arī ir Ziemeļpols, vadošā zvaigzne. Tādējādi mēs virzāmies uz priekšu.

Bez grupas tu nespēsi atrast savu virzienu starp visiem tevi ieskaujošiem dabas spēkiem. Tāpēc ir sacīts: „Grupa vai nāve’.

Ja es nepārtraukti vēlos atrasties grupas centrā, kur fokusējas visas tās vēlmes, nodomi, garīgie mērķi, tad esmu pareizi virzīts uz Radītāju. Man ir jāturas pie šī centra, iekams tajā atklāšu augstāko spēku.

No nodarbības, no grāmatas „Šamati” 20 raksta„, 15.10.2021.

Avots krievu valodā

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Desmitnieki, Garīgais darbs | Add Comment →