Kāpēc vieni kļūst par kabalistiem, bet citi par filosofiem?

Jautājums: Par to, ka senie filosofi Aristotelis, Platons un vēlāk arī Spensers ir daudz ņēmuši no kabalas, liecina minējumi viņu teorijās, ka cilvēciskā sabiedrība ir dzīvs organisms, kurā visi ir savstarpēji saistīti.

Kāpēc tā sanāk, ka vieni kļuva par kabalistiem un sasniedza Augstāko pasauli, bet citi palika par filosofiem?

Atbilde: Ja cilvēkam jau sākotnēji ir punkts sirdī, tad tas sajūtu līmenī viņu virza, lai nonāktu Augstākajā pasaulē. Taču, ja viņam šis punkts vēl nav atmodies, tas nozīmē, ka viņam vēl nav iedīgļa, kas parādās no iekšienes – šī garīgā instrumenta, Augstākās pasaules sajūtu orgāna. Un tāpēc viņš attīsta attieksmi pret Augstāko pasauli caur sapratni.

Šādi radās filosofija, kura tiek veidota uz abstraktiem kaut kādu formu veidojumiem, visa veida spriedumiem, taču nekādā gadījumā ne uz skaidru, sajūtamu, izzinošu iekļaušanos šajā matērijā, jo ar to viņiem nav nekāda sakara.

Cilvēki, kuriem parādās punkts sirdī – tieksme sajust Augstāko pasauli – iziet ļoti nopietnas individuālās labošanās stadijas, tāpēc ka viņiem savās īpašībās nepieciešams līdzināties Augstākajai pasaulei: pāriet no saņemšanas īpašības uz atdeves īpašību, no naida īpašības uz mīlestības īpašību.

Tā ir ļoti sarežģīta iekšēja traģēdija, kuru cilvēks pārdzīvo, lai šādu stāvokli sasniegtu vairāku gadu laikā neatlaidīgā darbā ar sevi. Turklāt tas nav tāds darbs kā filosofijā vai citās metodikās, kur gūst sevis ierobežošanu. Šeit realizējas īpaša Augstākā spēka piesaistīšana, kuru dēvē par augstāko gaismu, kas mūs izlabo.

Tas, kurš to dara, kļūst par kabalistu. Viņš sajūt, redz, skaidri apgūst Augstāko pasauli – mūs vadošo augstāko sistēmu. Taču tas, kurš nespēj sevī attīstīt šīs īpašības, jo viņā vēl nav parādījušies to aizmetņi, kuri, iespējams, parādīsies nākamajā dzīves riņķojumā vai pēc vairākiem riņķojumiem, kļūst par filosofu. Šādi cilvēce attīstās.

No TV raidījuma „Tuvplānā”

Avots krievu valodā

 

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed