Jautājums: Vienā traktātā es uzdūros postulātam: „Konkurences augstākā forma ir sadarbība”. Kā jūs uzskatāt, vai tas būtu dzīvotspējīgs, ja to ieviestu?

Atbilde: Tā, protams, ir lieliska kabalas ideja, tāpēc ka konkurence notiek iekšēji pašā cilvēkā. Cilvēkam ir jāpaceļas virs sevis, virs sava egoisma, lai savienotos ar citiem vienā kopīgā veselumā.

Tad mēs savstarpēji atklāsim milzīgu kopīgu spēku, kas mums sniedz absolūti jaunas iespējas, lai realizētos, izzinātu. Mēs ieraudzīsim citu telpu, citas iespējas, tāpēc ka, pieņemsim, apvienojoties desmit cilvēkiem, viņi jūtās kā viens kopīgs veselums.

Viņiem psiholoģiski rodas pavisam cita sava stāvokļa, telpas, mijiedarbības sajūta. Viņi sevi neizjūt kā atsevišķas personas, bet kā vienu veselumu. Taču tas viss turas uz pretošanās spēju egoismam.

Sanāk, ka lejā mums atrodas desmit atsevišķas egoistiskas vēlmes, taču virs tām parādās viena kopīga pozitīva, altruistiska vēlme. Un ar šīs sistēmas palīdzību mēs sākam just absolūti citu izplatījumu.

Mēs redzam dabu visās tās saiknēs globālu, integrālu. Caur izplatījumu mums ir redzams viss, kas savieno visas dabas daļas.

Cilvēks kļūst absolūti citādāks – viņš vairs nav kaut kāda neliela, egoistiska daļiņa, tāpēc ka viņam parādās cits uztveres sensors. Tagad viņš redz pasauli kā vienu vienotu sistēmu. Dabīgi, ka viņš to sāk pētīt un sev izskaidrot absolūti jaunus likumus, komutācijas, vadības likumus.

No videokonferences par vadības zinātni

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Kabala un citas zinātnes, Krīze un globalizācija | Add Comment →