Ja es vēlos garīgajā virzīties uz priekšu, tad man katru sekundi visas savas jūtas, uzmanība, mīlestība, caur desmitnieku jāizvada pie Radītāja. Un pat tad, ja es nejūtu nekādu vēlmi, es to cenšos darīt mākslīgi.

Kā ģimene, kura adoptējusi bērnu, cenšas viņam izrādīt pēc iespējas vairāk uzmanību, lai gan vēl nav viņam no sirds pieķērušies, un viņš vēl šķiet svešs.

Un tomēr viņi bērnā iegulda arvien vairāk un vairāk spēka, līdz sāk viņu just kā tuvu. Jo vairāk sirdi un rūpes viņi iegulda šajā svešajā bērnā, dienas un naktis par viņu uztraucoties un rūpējoties, jo vairāk jūt viņu kā savu. Viņi mīl bērnā ieliktās pūles, tāpēc ka tās ir daļa no viņiem pašiem.

Lūk, šādi mums ir jādarbojas attiecībā pret Radītāju. Ar to, ka es pārceļu arvien vairāk uzmanību un pūles no savas vēlmes gūt baudu uz vēlmi atdot Radītājam, es veidoju Viņu. Un tāpēc ir sacīts: „Jūs izveidojāt Mani”. Iznāk, ka Radītājs man kļūst dārgs tāpēc, ka es Viņu padarīju sev dārgu.

Radītājs kļūst labs un labu darošs tāpēc, ka es vēlos, lai Viņš tāds būtu. Es to visu daru ar savām rokām, un šādi virzos uz priekšu, veidoju Radītāju.

Tāpēc Radītāju (bore) dēvē par „atnāc un ieraugi” (bo – re), tāpēc ka līdz šim atklājumam nepieciešams nonākt, veltot tam daudz pūļu. Un tad es redzēšu, ko esmu izveidojis un gūšu baudu no manis paveiktā. Citādāk Radītāju nav iespējams atklāt.

Mēs strādājam tādēļ, lai izveidotu no sevis cilvēku, taču gluži tāpat mēs veidojam Radītāju. Mēs veidojam augstākā formu no savas vēlmes baudīt, un Radītājs to piepilda ar atdeves un mīlestības spēku. Jo vairāk es tajā ieguldu pūles kā adoptētā bērnā, jo vairāk veidoju savu tēlu viņā – savu izlaboto formu, kura piepildīsies ar atdeves un mīlestības garu, un tiks nodēvēta par „atnāc un ieraugi”, tas ir, par Radītāju.

No nodarbības par tēmu „Ibur (attīstības sākums)”, 12.01.2021.

Avots krievu valodā

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Garīgais darbs | Add Comment →