Meistars mīl savu nodarbi

Desmitniekā jāizveidojas tādai atmosfērai, lai mums patiktu darbs pret savu egoistisko vēlmi kā īpaša māksla. Īstens meistars mīl savu nodarbi – nav svarīgi, ar kādu materiālu viņš darbojas: ar koku, metālu. Viņš gūst baudu, kad veido.

Pusdienu gatavošana var būt māksla – viss ir atkarīgs no cilvēka vēlmes, darbā ieliktā. Un mums nepieciešams izdarīt tā, lai garīgais darbs kļūtu mums mīļš, nevis izsauktu ciešanas. Nepieciešams gūt baudu no tā, kā egoisms pretojas, bet mums tas ir jāpārvar.

Tāpēc, ka katru mirkli, kad es pārvaru savu egoismu, es jūtos kā mākslinieciskā procesā, un varu būt Radītāja partneris, pārvēršot egoismu atdevē virs tā paceļoties. Un tādējādi es sniedzu prieku Radītājam.

Pacelšanās virs egoisma ir māksla, un es jūtos kā meistars līdzvērtīgs Radītājam, tāpēc ka cenšos būt Viņa palīgs. Es pāreju no sava egoisma puses – Radītāja pusē, un strādāju ar sevi, ar manī ielikto materiālu, lai kopā ar Radītāju salipinātu no sevis cilvēku, Ādamu.

No nodarbības, no nedēļas raksta „Šmot”, 10.01.2021.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Nākamā ziņa: