Uzziniet, kas ir laime!

Sašķeltība atklājas mūsu dabiskajās egoistiskajās vēlmēs, kurās mēs esam spējīgi redzēt, just, pārdzīvot. Un tāpēc mūsu rīcībā ir bagāts vārdu krājums, lai paustu savu nevēlēšanos, ciešanas, nesapratni, jūtu apjukumu – visas negatīvās sajūtas.

Sarakstīti daudzi romāni un uzņemtas daudzas filmas par smagām, mokošām, dramatiskām situācijām, kad cilvēki cieš. Lai aprakstītu ciešanas, mums ir liels daudzums vārdu, sajūtu, izteiksmju. Taču par labu stāvokli gandrīz nav ko sacīt – mums vienkārši ir labi un viss!

Kāpēc laimei nav tik liela daudzuma nianšu kā nelaimei? Jo viens eksistē attiecībā pret otru? Viss tāpēc, ka mēs nesaprotam, neesam spējīgi dziļi izjust laimi, mēs nenovietojam labo pret slikto.

Ja mēs šādi darītu, tad rastu daudz vairāk vārdu, lai paustu mīlestību, nekā pašlaik, jo par ciešanām mēs spējam runāt bezgalīgi, radīt veselus romānus, filmas. Taču labās beigas ir ļoti īsas: apskāvās, saskūpstījās, viens otram uzsmaidīja, un filma beidzās.

Problēma ir tajā, ka mēs nezinām, ko nozīmē būt patiesi laimīgiem. Tāpēc, ka mūsu pasaulē mēs neliekam labo attiecībā pret slikto, lai visus noziegumus pārklātu mīlestība. Ja mēs patiešām vēlamies atklāt mīlestību, atklājot visas saikņu šķautnes, visas nokrāsas, sajūtas, kuras ir savienojumā, tad mums nav jādzēš iepriekš eksistējošās pretrunas, bet tās tikai jāpārklāj ar mīlestību.

Un tad mūsu savienojums sevī iekļauj visas nianses, visus smalkumus, kas bija ciešanās, sašķeltībā. Tāpēc Radītājs radīja tilpni piepildītu ar vienkāršu gaismu, pēc tam to sašķēla, lai mēs atklātu, cik daudz nianšu ir šajā sašķeltībā, savstarpējās pretrunās starp mums, dažādas naida izpausmes, atgrūšanas, atdalīšanās.

Mūsu pasaulē mēs tikai rokamies savos nepatīkamajos pārdzīvojumos, nepārtraukti skaidrojot attiecības vienam ar otru. Un tas viss tādēļ, lai pēc tam to visu pārklātu ar mīlestību. Mīlestībai mums pašlaik nav krāšņu izpausmju un vārdu, taču mēs to spējam izjust tikpat krāšņi kā ciešanas un šādi atklāsim Radītāju.

Citādāk mums nav ne Viņa cienīgas sajūtas, ne izteiksmes vārdu. Ir tikai balta nekustīga gaisma un vairāk nekā – es to nespēju sajust, man tajā nav, pie kā pieķerties. Šī gaisma vienmērīgi piepilda visu Universu, un tāpēc man nav nekādas iespējas to sajust.

Tāpēc mums nepieciešams savienot kopā skumjas un prieku, ļauno un labo. Un tad visa bagātā leksika, kas mums ir, lai paustu nepatīkamās sajūtas un darbības. Visu ciešanu bezdibeni un neapmierinātību mēs spēsim projicēt, un pārnes uz pozitīviem iespaidiem un laimes sajūtām, lai atbilstoši tām atklātu Radītāju.

No nodarbības par tēmu „Visus grēkus pārklās mīlestība”, 17.01.2021.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: