Monthly Archives: februāris 2021

Sapnis – nākamā pakāpiena nojauta

Tagad beidzās pravietojums un beidzās atdarināšana, un cilvēki neizmanto neko, izņemot sapni. (Zoar Grāmata)

Sapnis garīgajā nozīmē stāvokli, kad cilvēks atrodas uz noteikta pakāpiena, kuru viņš skaidri izjūt, izzina.

Piemēram, mēs tagad atrodamies studijā, kur notiek mūsu programmas ieraksts. Taču pēc tam es vēlēšos pacelties virs šī līmeņa – vairāk sajust, vairāk izzināt, vairāk atklāt, ieraudzīt saiknes starp visiem radījuma elementiem, pacelties virs sava „dzīvnieka”, lai sajustu pasali ārpus sevis. (vairāk…)

Kā apstādināt laiku

Replika: Parīzes viesnīcās tukšum. Pandēmija – tūristu nav. Un, lūk, viesnīca „Avenju Monmartra”, kura atrodas labā vietā ar skatu uz Eifeļa torni, ielaida bezpajumtniekus.

Viesnīcas vadība gada laikā nodeva savus numuriņus bezpajumtnieku labdarības fondam un deva pajumti cilvēkiem, lai viņi tagad aukstajā laikā nepazustu uz ielas, viņus izvietoja šajos numuriņos. Tur ir ēdināšana trīs reizes dienā, silta duša, silta tualete. (vairāk…)

Meistars mīl savu nodarbi

Desmitniekā jāizveidojas tādai atmosfērai, lai mums patiktu darbs pret savu egoistisko vēlmi kā īpaša māksla. Īstens meistars mīl savu nodarbi – nav svarīgi, ar kādu materiālu viņš darbojas: ar koku, metālu. Viņš gūst baudu, kad veido.

Pusdienu gatavošana var būt māksla – viss ir atkarīgs no cilvēka vēlmes, darbā ieliktā. Un mums nepieciešams izdarīt tā, lai garīgais darbs kļūtu mums mīļš, nevis izsauktu ciešanas. Nepieciešams gūt baudu no tā, kā egoisms pretojas, bet mums tas ir jāpārvar. (vairāk…)

Glābšanas riņķis dzīves straumē

Nepieciešams desmitniekā izveidot tādu aizsardzību gluži kā drošības sietu, glābšanas riņķi vai drošības jostu, kas atbalstītu katru. Tad cilvēks justu, ka viņam vienmēr ir kur pieķerties, lai svešas vēlmes nenotriektu viņu no ceļa.

Grupā ir jābūt sajūtai, ka mēs kopā ejam uz vienu mērķi, pamatojoties uz drošu metodiku, tiecoties savstarpēji tuvoties un tuvoties ar Radītāju. (vairāk…)

Uzziniet, kas ir laime!

Sašķeltība atklājas mūsu dabiskajās egoistiskajās vēlmēs, kurās mēs esam spējīgi redzēt, just, pārdzīvot. Un tāpēc mūsu rīcībā ir bagāts vārdu krājums, lai paustu savu nevēlēšanos, ciešanas, nesapratni, jūtu apjukumu – visas negatīvās sajūtas.

Sarakstīti daudzi romāni un uzņemtas daudzas filmas par smagām, mokošām, dramatiskām situācijām, kad cilvēki cieš. Lai aprakstītu ciešanas, mums ir liels daudzums vārdu, sajūtu, izteiksmju. Taču par labu stāvokli gandrīz nav ko sacīt – mums vienkārši ir labi un viss! (vairāk…)

Žēlsirdība, taisnīgums un miers

Nedzīvā daba, augi un dzīvnieciskā pasaule dzīvo atbilstoši tajos ieliktajiem dabas instinktiem. Ja labi ārējie apstākļi, tad tie vairojas, ja kļūst sliktāk, tad izzūd.

Taču cilvēks apkārtni iekārto pēc savām vajadzībā, to mainot, lai padarītu komfortāku. Ja apstākļi ir slikti, tad cilvēks tos uzlabo: ievelk ūdeni tur, kur tā nav, iededz uguni, sevi sasilda un pat izgudro ledusskapjus. Viņš pats sev rada labus apstākļus. (vairāk…)