Replika: Holivudas scenāristiem uzdeva jautājumu: „Ja 2020. gads būtu kā seriāla pēdējā sērija, ko jūs teiktu? Ar ko jūs beigtu šo seriālu?”

Starp citu, viņi man lika vilties. Es izlasīju divas lapas ar atbildēm. Pirmkārt viņi „uzbrauca” scenāristam, sakot: „šo visu ir sarakstījis kaut kāds neprātīgs scenārists”.

Atbilde: Neatbilstoši viņu prātam. Saprotams.

Replika: Jā, neatbilstoši viņu prātam. Pēc tam viņi teica: „Šis scenārists ir pārāk straujš pagriezienos. Holivudai!

Atbilde: 🙂 Negaidīti.

Replika: Tālāk viņi teica, ka viņš vispār darbojas ne kā scenārists. Tas ir, pēkšņi kaut kas notiek, un nepieciešams šo notikumu kaut kā atrisināt, taču viņš to neatrisina, viņš dod nākamo vēl daudz augstāku.

Atbilde: Šādi arī sacīts kabalā.

Replika: Un tālāk, pat to nerisina: nekāda happy end, nekas nenotiek un dod vēl vienu notikumu. Un tauta aizmirstot par iepriekšējo, jau „sēž” uz nākošā: Amerika, Eiropa, slepkavības, koronavīruss – viss, ko vien vēlies. Proti, viņš 2020. gadā dara, ko grib.

Atbilde: Tas mums ar mūsu īso prātiņu nav saprotams. Kāda ir saikne starp visām šīm parādībām. Šī scenārista nodoms mums nav saprotams.

Jautājums: Vai ir konkrēta saikne?

Atbilde: Konkrēta. Visuma likumi.

Replika: Un, kad viņi nonāca līdz galam, tad piedāvāja šādus noslēgumus: tas bija vienkārši sapnis – mirklis un mēs pamodāmies.

Atbilde: Tas ir labs filmas noslēgums.

Replika: Labs. Turpinājumā kamera attālinās un atklājas, ka visa drāma ir bērna autista iedomu auglis.

Atbilde: Arī labi.

Jautājums: Un tālāk primitīvi – parādās sirseņi slepkavas, atlido citplanētieši, un no visām pusēm izceļas ugunsgrēki…

Jūs varat mums pateikt, kāds ir šī Scenārista nodoms?

Atbilde: Es uzskatu, ka Viņš mūs audzina, izdauza no mums visas iepriekšējās pieejas pasaules, sevis attīstībai. Izsit zemi no zem kājām tāpēc, lai mēs varētu tieši absolūtā apjukumā, zaudējot iepriekšējo fokusu – tas ir, kad mēs fokusējamies uz kaut ko un cenšamies neatrauties, kur sākums un kur beigas, un ar ko tie ir saistīti utt., atrodoties šādā prostrācijā, caur to sākt redzēt jaunu ainu.

Lūk, caur to mēs sāksim redzēt: „Tad, lūk, no kurienes tas viss aug, kāpēc tas šādi parādījās!”

Jautājums: Tas ir, mums vajadzēja izsist iepriekšējās smadzenes?

Atbilde: Protams. Paskatieties, ko dara koronavīruss!

Jautājums: Jā. Tas ir 100%. Un, ko mēs tad sākam redzēt? Jau seriāla noslēgumā.

Atbilde: Vēl neredzam, taču mēs ieraudzīsim šī Scenārista nodomu. Mēs ieraudzīsim Viņa diženo nodomu, kā Viņš mūs māca, kā Viņš mūs izved cauri visiem stāvokļiem, lai mēs saprastu, ko Viņš ir nodomājis, un lai mēs līdz šīs filmas noslēgumam vēlētos to, ko Viņš ir nodomājis.

Jautājums: Lūk, to arī dēvē par „suspense” – satraucošām gaidām. Ko Viņš gaida?

Atbilde: Lai mēs sagribētu, nojaustu, ko Viņš mums ir sagatavojis.

Jautājums: Ko Viņš mums ir sagatavojis?

Atbilde: To es nevaru pateikt.

Replika: Šis galvenais jautājums – tas tika uzdots!

Atbilde: Nē. Tas mūs grauž. Tam mūs ir jāžņaudz, jāspiež! Mums ir jāpiekrīt visam. Mums ir jābūt tādā stāvoklī, ka viss, ko darīs šis Scenārists, viss, ko Viņš mūsu acu priekšā izvērsīs, būs vislabākais stāvoklis. Lai mēs vispār atmestu visu savu kritiku, visas savas cerības, visu! Tikai pilnībā atdotos Viņam un Viņa scenārijam.

Mēs vēlamies vienkārši plūst pa šo straumi, kas mūs ved pie Viņa. Tieši pie Viņa! Pie tā, lai pilnībā viennozīmīgi Viņam piekristu. Ne ko nesaprotot, ne ko neapzinoties, mēs vēlamies būt kontaktā, saiknē, absolūtā saiknē ar Viņu! Lai man ne galvā, ne sirdī nepaliktu nekas savs.

Jautājums: Lūk, to tad arī dēvē par „noslēgumu, kuru viņi paredzēt nespēja”. Tas ir, lai kas arī būtu – lai ir, ja vien tas nāk no Tevis. Šādā stāvoklī mums jānonāk?

Atbilde: Jā.

Jautājums: Un tad, kāds būs noslēgums?

Atbilde: Lai kas arī nebūtu. Galvenais, ka tas nāk no šī Augstākā vienotā spēka.

Lūk, ko Viņš ar mums dara – izsit no zem mums visus mūsu iepriekšējos niecīgos, egoistiskos visa veida priekšstatus, pieķeršanās, nostājas.

Jautājums: Tas ir, es pilnībā paļaujos uz Tevi, pateicos Tev?

Atbilde: Pilnībā atlaid visu šo dzīvi. Plūsti, kā tev to izvērš diženais Scenārists.

Jautājums: Tas arī ir padoms? Atlaid?

Atbilde: Protams. Vairāk nekas neatliek. Viņš jebkurā gadījumā to izdarīs – vēl gadu, divus. Mēs taču jau rīt no tā neizejam.

Jautājums: Viss, ko mēs uzskatījām, ka kaut kas ir mūsu spēkos, pat šo stāvokli – „mūsu spēkos” – arī to Viņš izsit?

Atbilde: Jā.

Replika: Ne kas nav mūsu spēkos! Tas ir satriecoši!

Atbilde: Tas ir lieliski! Nekas cits nevar būt! Ļautiņi uz Zemes knibinās, katrs vēlas pa savam veidot kaut kādu nākotni, pārliecināt citus tajā, ka viņam ir taisnība. Taču rezultātā augstākais spēks par visiem smejas un pamazām dara to, kas jādara – mūs visus audzina, lai parādītu to niecīgo egoismu, to mietpilsonisko, šauro attieksmi pret visu, lai mēs sevi atklātu pilnā ticībā tam, kam jāizriet tikai no Viņa.

Jautājums: Vismaz laikam ritot mēs cilvēki, Zemes iemītnieki mazliet satuvosimies?

Atbilde: Šeit problēma ir tajā sitienu daudzumā un kvalitātē, kurus mums nāksies pārdzīvot. Mums ir jāpiekrīt Viņa Scenārijam, Viņa noslēgumam, tam, ka mums jebkurā gadījumā ir tādā mērā jāsatuvinās, lai katrs justu visus. Katrs! Visus!

Es sevī kļūstu tāds, ka es to vēlos vai nē, tomēr jūtu absolūti visus. Es to nespēju no sevis nogriezt! Es nespēju no tā aiziet! Es vienkārši šādi esmu radīts! Piemēram, it kā pamosties, un tas tev ir. Viss!

Proti, tu jūti absolūti visu Universu, kurš ir ar tevi stingri, ļoti cieši saistīts. Un viss, kas notiek, tas viss ir tevī. Tik lielā mērā tu ar viņiem esi saistīts.

Jautājums: Visas sāpes, ciešanas, laime, nelaime, tādā mērā – viss, viss, viss?

Atbilde: Viss, viss, viss!

No TV raidījuma „Jaunumi ar Mihaelu Laitmanu”, 05.11.2020.

Avots krievu valodā

Filed under: Jaunumi, Krīze un globalizācija, Veselība | Add Comment →