Rakstīts: „Un tapa vakars un tapa rīts – viena diena”. Tas nozīmē, ka mums vienmēr vispirms nāksies pārdzīvot vakaru, tumsu, nakti, sapratnes un sajūtas trūkumu, apjukumu. Taču tas nenozīmē, ka mēs neko nejūtam.

Mēs jūtam, ka mums nav sajūtu un sapratnes, tas ir, ka atrodamies naktī, tumsā. Nakts sajūta – tās tomēr ir noteiktas jūtas, nevis nejūtīgums, neapzināts stāvoklis.

Un tāpēc cilvēkam vienmēr ir jāsāk no tā, ka nesaprot, nejūt, no sarūgtinājuma un neskaidrības sirdī un prātā. Taču pēc tam viņš atmostas un sāk atklāt to, ko dēvē par dienu. Tāpēc mums ir nepieciešams priecāties par nakts sajūtu, sajukumu, nesapratni, jūtīguma zaudēšanu. Tāpēc, ka parasti mēs šādus stāvokļus nemīlam, jo tie mūsu egoismam nesniedz piepildījumu.

Taču nepieciešams saprast, ka tieši sajūtot tumsu mēs jūtam, kā atklājas tukšās vēlmes, kuras ir gatavas jaunām zināšanām un dienas sajūtai, atdevei, savienojumam, Radītāja sajūtai. Tāpēc mums ir jāciena tumsas un nakts stāvoklis ne mazāk kā zināšanu atklāšanās, sapratne, atdeve, ko dēvē par „dienu”.

Tumsa mūs ved uz gaismu, tāpēc ka gaismu var sajust tikai tad, ja tās iekšienē ir tumsa, jo biezāka tumsa, jo vairāk pēc tam ir gaismas. Tāpēc, ka tumsa ir trūkums – vēlme to sasniegt. Gaisma pēc tam atklājas atbilstoši vēlmes spēkam, tieksmei uz to.

Sanāk, ka tumsa un gaisma ir vienlīdz svarīgi. Un jo tālāk mēs virzāmies un labojamies, jo lielāka kļūst tumsa un jo vairāk gaismas. Taču mēs tumsu par dārgu turam ne mazāk kā gaismu, tāpēc ka tās abas ir saistītas viena ar otru un tiek vērtētas viena attiecībā pret otru.

Nepieciešams nepārtraukti turēties pa vidu – starp tumsu un gaismu, un, atklājot gaismu, saprast, ka tā nāk no tumsas. Un cienīt jaunas tumsas pārklāšanos, tāpēc ka tā ir pareiza, īstena forma, lai varētu atklāties nākamā gaismas atklāšanās.

* * *

Šodienas tumsa vienmēr ir drūmāka par vakarējo, tāpēc ka mēs nepārtraukti paceļamies pa līmeņiem: tumsa, tumsas pārvarēšana, diena, gaismas atklāšanās un no jauna tumsa, tās pārvarēšana un diena, kā sacīts: „Un tapa vakars un tapa rīts – viena diena”. Tādējādi dienu pēc dienas mēs paceļamies arvien augstāk pa līmeņu pakāpēm.

No nodarbības par tēmu „Berešit”, 14.10.2020.

Avots krievu valodā

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Garīgais darbs | Add Comment →