Monthly Archives: novembris 2020

No pasīva vērotāja uz aktīvu pētnieku

Pirms diviem tūkstošiem gadu Izraēlas tauta nokrita no sava garīgā līmeņa materiālajā līmenī, no atdeves nodoma uz nodomu sevis dēļ. Rezultātā mēs pārvērtāmies absolūti citos cilvēkos, citā tautā: ar jaunu reliģiju, dzīves skatījumu, citu realitātes uztveri.

Iepriekš mēs visu realitāti uztvērām kā vienu vienotu veselumu, kurā darbojas viens spēks, un mēs visi tam piederam. Taču pakāpeniski līdz ar Pirmā Tempļa sabrukumu un tad caur Otro Templi – tūkstošs gadu laikā, mēs sākām atdalīties no atdeves un apvienošanās, un sākām uztvert dzīvi tā, kā to redzam šodien, tas ir, materiāli, egoistiski, atzīstot cilvēka apvienošanos tikai pašiem ar sevi nevis ar citiem. (vairāk…)

Cilvēka dzīves dienas un gadi

Nodaļā „Berešit” ir rakstīts: „Un tapa vakars un tapa rīts – viena diena”. Visa Tora ir paredzēta tikai cilvēkiem, kuri vēlas pietuvoties Radītājam. Un viņiem nepieciešams atšķirt „vakaru” un „rītu”, saprotot, ka tā ir viena diena. Ja mēs šos divus stāvokļus: vakars un rīts neizejam, tas nozīmē, ka nevirāmies pretī savai izlabošanai.

Ir vērts paskaitīt, cik man dienas laikā bija pacēlumu un kritumu un, kāds ir to rezultāts, kā es pret tiem attiecos. Vai krituma laikā es pilnībā atslēdzos no Radītāja, no darba? Vai es nožēloju notikušo un koncentrējos uz pašu stāvokli, vai arī krituma laikā es nožēloju to, ka Radītājs ir pazudis un esmu palicis kā dzīvnieks? Tas nozīmē, ka man ir palikusi saikne ar Radītāju, taču tikai ar Viņa pretējo pusi. (vairāk…)

Atšifrēt dabas tendences

Jautājums: Mūsdienās visa pamatā ir profesionālā apmācība. Taču vērtību ziņā jēgpilnie vai garīguma individuālie orientieri praktiski nekur netiek izmantoti. Kāpēc to nemāca?

Atbilde: Es uzskatu, ka mūsdienās mēs nonākam tādā stāvoklī, ka sākam just dabas izmaiņas. Tomēr jāsaka, ka cilvēce to vēl nav sevī absorbējusi. (vairāk…)

Sirds vai nauda?

Ja mēs labi viens pret otru attiecamies un, turklāt vēl mīlam, tad starp mums nevar būt trūcīgi cilvēki, nabagie, slimie.

Tas ir, problēma ir tikai tajā, ka starp mums nav mīlestības. Mēs pārliekam rūpes par nelaimīgajiem uz valdību. Mēs esam gatavi ziedot kaut kādu naudu, taču neieguldīt tajā savu sirdi, nespējam pārdzīvot par mums svešiem cilvēkiem. (vairāk…)

Vai daba mums sāks palīdzēt?

Ja mēs nestrādāsim ar savu domu labošanu, tad vīrusi kļūs ar vien kaitīgāki un graujošāki, tāpēc ka attīstība turpinās. To nav iespējams apstādināt.

Dabas programmā ir mūs aizvest līdz izlabošanai, un, ja mēs uz to labprātīgi netiecamies, gaismas ceļā, tad nākas mūs pastums ciešanu veidā. Kabalisti brīdina, ja mēs neveiksim labošanos, tad varam nonākt līdz pasaules kodolkaram. (vairāk…)

Kad no cilvēka tiks atprasīts?

Replika: Džonatans Svifts sacīja: „Par visām izpriecām un izklaidēm mums pilnībā atdarīs ar ciešanām un skumjām – tas ir tāpat, kā pirms laika izšķiest uzkrāto ietaupījumu.”

Atbilde: No kabalas viedokļa, tas gluži tā nav. Tāpēc, ka, ja cilvēks piedzimst ne pēc savas gribas, neizvēloties ģimeni, un saņem lielisku audzināšanu, neko sev neliedzot, jo tāda ir viņa ģimene un viss pārējais, tad tu no viņa neko nevari prasīt. Tādu viņu izveidoja pēc augstākā nodoma. (vairāk…)

Un tapa vakars un tapa rīts…

Rakstīts: „Un tapa vakars un tapa rīts – viena diena”. Tas nozīmē, ka mums vienmēr vispirms nāksies pārdzīvot vakaru, tumsu, nakti, sapratnes un sajūtas trūkumu, apjukumu. Taču tas nenozīmē, ka mēs neko nejūtam.

Mēs jūtam, ka mums nav sajūtu un sapratnes, tas ir, ka atrodamies naktī, tumsā. Nakts sajūta – tās tomēr ir noteiktas jūtas, nevis nejūtīgums, neapzināts stāvoklis. (vairāk…)