Vienatnē nav iespējams iziet no krituma un, jo augstāk attīstīts stāvoklis, jo grūtāk to saprast, piekrist un no tā pacelties. Vienīgais veids ir lūgt palīdzību biedriem. Tikai, ja es esmu piekāpīgs viņu priekšā un viņiem lūdzos, tad kopā ar viņiem spēšu iziet no krituma.

Radītājs, nocietinot manu sirdi, ņem vērā ne vien mani, bet caur mani nocietina visa desmitnieka sirdi. Tādēļ vienatnē cilvēks nav spējīgs neko izdarīt, jo Radītājs attiecās pret visu desmitnieku kopumā un caur desmitnieku pret katru no mums: pret vienu, otru, trešo…

Tādēļ nav jābīstas, ja tev uzveļas liels smagums: tas uzveļas, taču tādēļ, lai tu saņemtu visa desmitnieka palīdzību. Izdali šo smagumu visiem un tu redzēsi, ka uz visam tas nav smags. Smagi ir tikai viens: saprast, ka caur mani šis smagums tiek nodots visam desmitniekam, un, ka man jāpievieno biedri.

Ja man virsū krīt 200 kg smaga plātne, tad bez šaubām es to nenoturēšu. Taču, ja katrs no desmit biedriem pacels 20 kg, tad tas patiešām ir izpildāms.

Radītājs nekad nesūtītu sirds nocietinājumu man vienam – vienmēr visam desmitniekam. Viņš mani vienu neredz, bet skatās tikai caur desmitnieku – tikai šādā formā.

No nodarbības par tēmu „Ticība, kas augstāka par zināšanām”, 22.04.2020.

Avots krievu valodā

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Desmitnieki, Garīgais darbs | Add Comment →