Visaugstākā vēlēšanās – „Israēls”.

Jautājums: Evolūcija nepārtraukti atdala kaut kādas dabas daļas. Iznāk, ka evolūcijas ceļā tiek izvēlēta cilvēku grupa dēvēta par „Israēls”, kurai ir noteikts attīstības ceļš. Tad no tās izveidojas visdažādākās mazās grupas, dēvētas par desmitniekiem.

Kāpēc nevar strādāt ar visu cilvēci? Kāpēc jānoslēdzas kaut kādā nelielā cilvēku grupā?

Atbilde: Lieta tā, ka dvēsele, proti, kopīgā vēlme, kuru radīja Radītāja, dalās daudz dažādos slāņos un apakšslāņos. Piemēram, ja ņemam visaugstāko, visjūtīgāko slāni, tad tas savukārt ir visegoistiskākais un vienlaicīgi vistuvākais pēc iedarbības uz gaismu turp un atpakaļ, proti, šī slāņa iedarbība uz gaismu un gaismas iedarbība uz to. Gaisma ir Radītāja iedarbība uz vēlmi.

Tāpēc vispirms sāk attīstīties tieši šī visaugstākā vēlme, kura pēc savas tieksmes uz Radītāju tiek dēvēta par „Israēls” – „tieši pie Radītāja”. Tai pirmajai jānonāk kontaktā ar Radītāju, jo tā ir vistuvākā Viņam un pēc tam caur to Radītāja iedarbība nonāk uz pārējām vēlmēm.

Replika: Mēs zinām, ka tam nav sakara ar nacionalitātēm, tāpēc ka grupa „Israēls” tika savākta no dažādām Senās Babilonijas ciltīm, vismazāk egoistiskiem pārstāvjiem.

Atbilde: Es gan neteiktu, ka viņi bija mazāk egoistiski. Gluži pretēji viņi jutās vairāk atdalīti un vairāk pakļauti dažādiem sliktiem stāvokļiem. Tā rezultātā viņi juta, ka viņiem jāsasniedz dzīves jēga jeb alegoriski izsakoties, jāizprot, no kurienes tas nāk, kas valda pār viņiem, kādā veidā viņi var izmainīt savu dzīvi.

Tādēļ viņi pulcējās ap Ābramu, kurš viņus aicināja uz garīgo sapratni. Viņš paskaidroja, ka tas ir iespējams tikai tad, ja viņi sāk kopā strādāt, lai savstarpēji apvienotos.

Turpinājums sekos…

No TV programmas „Kabalas pamati”, 06.03.2019.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Izraēla un pasaules tautas | Add Comment →