Karantīnas dēļ daudzi žēlojas, ka jūtas izolēti, it kā nokļuvuši melnajā caurumā. Taču jāsaprot, ka visa mūsu pasaule, visa Galaktika, Visums atrodas melnajā caurumā. Neko nepadarīsi, tas ir fakts. Tāpēc nav nekas ārkārtējs, ka arī tu jūti šo tumsu.

Stāsta, ka melnā cauruma iekšpusē ir tāda gravitācija, ka pat gaisma nevar no turienes izkļūt – viss gāžas iekšā šajā melnajā akā, tik milzīgs tur ir egoisms. Egoisms visu aprij, neļaujot nekam izkļūt uz āru. Tāda ir mūsu pasaule, kurā mēs atrodamies – melna bedre.

Taču viss, ko mēs redzam ārpus sevis, patiesībā atrodas mūsos – mēs redzam sevi. Un, ja mēs redzam tumsu, tātad atklājam savas patiesās īpašības un varam izdarīt secinājumus par savu stāvokli. No tā kļūs skaidrs, kā izlīst no šīs bedres, no melnā cauruma.

Ja mēs saņemsim atdeves īpašību, tad tūlīt nokļūsim brīvībā. Tādēļ vēlēšanos atdot dēvē par „brīvo zemi” un cilvēkus, kuri tajā dzīvo – par brīvu tautu. Un tad tu izlidosi no šīs melnās bedres un kļūsi par brīvu tautu savā zemē, savā vēlmē. Palūdz Radītājam un Viņš visu nokārtos. Nepieciešams tikai noliekties un palūgt, tajā ir visa mūsu izlabošana.

No nodarbības par tēmu „Pesahs”, 01.04.2020.

Avots krievu valodā

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Krīze un globalizācija, Veselība | Add Comment →