Koronavīruss ir sekas nepareizām attiecībām cilvēku starpā. Dabā viss ir harmoniski savienots: elementārdaļiņu līmenī, tas ir, nedzīvās matērijas, augu un dzīvnieciskajā līmenī.

Šajos līmeņos katrs izmanto citus, ja būs radusies nepieciešamība, tik, cik to prasa viņa dabiskais instinkts. Vilks noķer un apēd aitu nevis tāpēc, ka vēlas tai nodarīt ļaunu. Vienkārši viņam nepieciešams ēst, lai izdzīvotu. taču pēc tam, kad vilks ir paēdis, viņš neaiztiks citas aitas. Viņam nerodas nekāda vēlēšanās tās nogalināt.

Taču, ja vilka vietā būs cilvēks, tad viņš nogalinās visas aitas, gaļu nogādās veikalā, nopelnīs naudu un atradīs veidu, kā to notērēt, lai gūtu gandarījumu.

Cilvēka egoisms nepazīst robežu. Viņa tieksme gūt apmierinājumu nepaliek dzīvnieka baudu līmenī: ēdiens, sekss, ģimene. Viņš cenšas izmantot citus savā labā, lai iekarotu visu pasauli, lai ar naudas, goda un varas palīdzību paceltos pār citiem. Un šī tieksme iznīcina mūsu dzīvi, padarot mūs vienu otram par ienaidniekiem.

Bagātība, gods un zināšanas ir egoistiski piepildījumi, kuri pieprasa no cilvēka būt pārākam par citiem. Un tāpēc viņš ielaižas visdažādākās viltībās, lai nopelnītu uz citu rēķina. Tas rada konkurenci.

Mēs nesacenšamies cits ar citu tajā, kas skar ēdienu, seksu, ģimeni, bet vienkārši baudām to, kā jebkuri dzīvnieki. Toties cilvēciskais līmenis raksturīgs ar to, ka pieprasa naudu, godu, zināšanas. Un šo egoistisko tieksmi nav iespējams piepildīt, tā pieprasa arvien vairāk un vairāk.

Taču daba, būdama integrāla, globāla sistēma, tam nepiekrīt, tāpat kā koks nav mierā ar to, ka to vēlas nolauzt. Daba pretojas un rada antivielas, šādi neļaudama cilvēkam ielauzties dabiskajās sistēmās un tās sagraut.

Daba ir integrāls likums, kas savieno kopā visus elementus un neļauj nevienam valdīt, bet tikai atbalstīt savstarpēju saikni ar pārējām daļām. Tāpēc, tiklīdz mēs noslēdzamies savā egoismā, mēs nekavējoties izjūtam citu cilvēku, sabiedrības vai kādas atsevišķas dabas daļiņas pretestību.

Tālākā attīstība ir iespējama vienīgi pie nosacījuma, ka cilvēks ievēros dabas integrālo likumu, neaizmirstot, ka mēs visi atrodamies vienā sfērā, savienoti vienā tīklā.

Visums un Zemeslode ar visu, kas tajā ir: nedzīvā daba, augi, dzīvnieki, cilvēki ir iekļauti vienā mehānismā, un viens no otra ir atkarīgi. Un visā šajā sistēmā darbojas tikai viens likums, liekot papildināt citam citu.

Cilvēka egoisms ir vienīgais komponents, kurš neieredz visus un vēlas visus izmantot sevis labā. Par maz, ka mēs, cilvēki, vēlamies izmantot dabu, bet mēs vēl cīnāmies cits ar citu.

Egoisms, mūsu tieksmē nopelnīt citam uz citu rēķina arvien vairāk un vairāk, mūs ir novedis līdz globālai pasaulei. Taču mēs netiecāmies pēc labām savstarpējām attiecībām, kuras aizpildītu visus dabas līmeņus. Gluži pretēji – tur, kur cilvēks iefiltrējas dabā, viņš cenšas pakļaut to sev, iznīcinot veselas sugas savu iegribu dēļ, nedomājot par nākamajām paaudzēm un pat pats par savu rītdienu.

Ir sacīts: „Ejiet un pelniet viens no otra”, Tas ir, katrs ražo kaut ko savu: viens audzē gurķus, cits cep maizi, un šādi mēs viens otru piepildām. Taču pakāpeniski šī pozitīvā parādība kļūst negatīva, jo katrs egoists vēlas būt monopolists un uzvarēt visus.

Viens atvēra ceptuvi, pēc tam otrs, trešais un mēs sākam konkurēt viens ar otru, pievienot maizei ķīmiskas piedevas, degradēt augsni, nedomājot par nākotni. Galvenais būt pārākam par otru, nopelnīt naudu, godu, varu. Esam gatavi darīt pat sev par skādi, kā, piemēram, ASV un Krievija, kuras izmet milzīgu naudu, lai apbruņotos, un nevar apstādināt savu konfrontāciju.

Cilvēki kļūst arvien egoistiskāki, vēlas arvien vairāk pakļaut un ekspluatēt viens otru. Pat līdz tādam līmenim, ka reakcija negaidot nāk no bioloģiskā līmeņa – vīrusa veidā. Varētu šķist, kādā veidā cilvēciskais līmenis ir saistīts ar primitīvu vīrusu? Taču lieta tā, ka visi līmeņi ir savienoti kopā: nedzīvā matērija, augi, dzīvnieki un cilvēki ir saistīti vienā sistēmā.

Tādēļ strīds notiek starp cilvēkiem, taču uz to kā atbilde mēdz būt zemestrīce. Visa daba aizsākās no vienas mazas daļiņas, kura sāka savienoties ar citām daļiņām arvien vairāk un vairāk. Šādi radās atomi, pēc tam molekulas, kuras kļuva dzīvas, sāka viena otrai dot enerģiju un informāciju, līdz izveidojās sarežģītāki organismi.

Nav pasaulē nevienas pat ne vismazākās daļiņas, kura nebūtu caur šo lauku saistīta ar visu Visumu, ar katru tā elementu visos līmeņos: nedzīvo, augu, dzīvniecisko, cilvēku. Un visnoteicošākā saikne ir cilvēciskais līmenis, domu līmenis, tas ir, attiecības – tieši tās nosaka un valda pār visu.

Domu ātrums ir bezgalīgs, tās nav ierobežotas kā gaismas ātrums, un tādēļ viss noskaidrojās domās. taču tas, kurš nesaprot, ka visi līmeņi dabā ir saistīti vienā sistēmā, līdzinās bērnam, kurš saka, krūzīte pati nokrita un saplīsa.

Un tā, galvenais secinājums no globālās koronavīrusa epidēmijas būs, ka attiecības starp cilvēkiem – mūs savienojošais tīkls, ir galvenā un augstākā dabas izpausme šajā pasaulē, tas nosaka visu mūsu dzīvi. Ja mēs to līdzsvarosim, tad līdz ar to atjaunosim harmoniju visos pārējos līmeņos un sāksim dzīvot kā Paradīzes dārzā.

No 1211. sarunas par jauno dzīvi, 10.03.2020.

Avots krievu valodā

Filed under: Egoisma attīstība, Krīze un globalizācija, Veselība | Add Comment →