Kļūt par Cilvēku

Jautājums: Kabalisti saka: „Cilvēka uzdevums ir tāda eksistence, kad nav dzīves un nāves sajūtas. Ja šī sajūta vēl ir, tas nozīmē, ka viņš vēl nav pacēlies virs sava dzīvnieciskā līmeņa, vēl nav kļuvis cilvēks. Cilvēks ir tas, kurš eksistē mūžīgi un šādi arī jūtas.” Kā tas ir?

Atbilde: Ja cilvēks nejūt zem sevis šo pasauli, tātad viņš atrodas pakāpi augstāk. Taču viņš lieto visu šo pasauli, lai virzītos uz garīgo.

Taču garīgā pasaule ir mūsu savstarpējā apvienošanās, kad savā vienotībā mēs atklājam kopīgu, savstarpēju labestības un mīlestības spēku, dēvētu par „Radītāju”.

Jautājums: Kas tas ir par līmeni – Cilvēks?

Atbilde: Cilvēks – tas ir Ādams, no vārda „edome”, „līdzīgs Radītājam”. Viņš ir līdzīgs Radītājam atdeves un mīlestības īpašībā. Atbilstoši tam varam spriest par to, kurš no mums un kādā mērā ir cilvēks.

Jautājums: Vai pareizi es saprotu, ka nomirstot cilvēkam, kurš sasniedzis kādu garīgu līmeni, viņam pēc tam atkal jāpiedzimst kādā ķermenī?

Atbilde: Tiek domātas vēlmes un nolūki, nevis ķermenis.

Jautājums: Pieņemsim, nomirst kabalists, tad piedzimst no jauna un iziet vairākus etapus. Pirmais etaps, kā jebkuram citam cilvēkam ir neapzināta attīstība. Pēc dažiem gadu desmitiem viņš ātri kļūst par kabalistu, un turpmāk jau palīdz citiem. Tas ir pareizi?

Atbilde: Ļoti primitīvi. Tomēr eksistē „ibur nešamot”, sadalījums, savstarpēja dvēseļu saliedēšanās, to pārvietošana, savienošana, tādēļ nevar sacīt, ka viss notiek šādi. Viss ir daudz sarežģītāk, jo šī ir vienota sistēma.

Tiklīdz mēs atraujamies no zemes (no mūsu pasaules), mēs nekavējoties iekļaujamies Augstākajā pasaulē. Taču tur ir pavisam citi stāvokļi. Nav sadales starp dvēselēm kā mūsu pasaulē, kad ķermeņi tās it kā atdala. Taču, kad mūsu ķermeņu, tas ir, pasaulīgā egoisma vairs nav, tad savienojums starp atdeves un mīlestības īpašībām ir pilnīgi citāds.

Turpinājums sekos…

No TV programmas „Kabalas pamati”, 14.01.2019.

Avots krievu valodā

Filed under: Dvēsele un ķermenis | Add Comment →