Nav atgriešanās bijušajā pasaulē

Koronavīruss palīdzēs cilvēcei aizdomāties par savu nākotni tā vietā, lai domātu par to, ko pirkt un kā izklaidēties. Vīruss jau ir izdarījis savu darbu un attīrījis mūsu domas.

Tagad nepieciešams tikai saprast, kur mēs dodamies. Šodien nevienam nevajag skaidrot, ka mūsu dzīve nav neko vērta – vīruss to mums jau ir izskaidrojis. Taču paliek jautājums: kurp šai dzīvei jābūt virzītai?

Izveidot grupu, garīgo parcufu ir tas pats, kas uzbūvēt Templi – Radītāja māju, kurā varēs iemitināties atdeves īpašība, mīlestības spēks, kas mūs savieno kopā, tas ir, augstākais spēks.

Taču es redzu, ka vakar tiecos uz šādu attieksmi un par to domāju, taču šodien jau vairs neko nevēlos. Pamostos no rīta bez jelkādas vēlmes, kādu redzēt. Pusdienlaikā mums ir noteikta tikšanās ar biedriem, taču es nevēlos ar viņiem tikties. Un ko darīt?

Tāpēc ir sacīts, ka katru dienu nepieciešams celt Templi no jauna. Un tas ir labi, ka tas pazūd, tā ir virzības zīme, ja visi vakardienas sasniegumi pazūd, kā ūdens smiltīs un nepieciešams visu sākt no jauna.

Un tad es atkal un atkal strādāju pie Tempļa, desmitnieka celtniecības, lai tajā iekļautu pēc iespējas vairāk, visu pasauli, kur viss darbojas savstarpējā atdevē un mīlestībā. Šajā Templī valda mīlestības un atdeves spēks, kuru dēvē par Radītāju, un tas piepildīs visas vēlmes, kas savienotas ar mīlestību.

Nedomājiet, ka tas ir tālu no mums. Kurš varēja iedomāties, ka atnāks koronavīruss un apvērsīs visu mūsu pasauli, visu dzīvi? Milzīgas fabrikas, bankas, korporācijas, miljoniem dolāri, armija – viss, ko cilvēce veidoja tūkstošiem gadu, tagad izzūd. Nekas nepaliek. Tie nevarēs turpināt darboties pēc tam, kad vīruss izzudīs. Vīruss izmainīs visu mūsu dzīvi, notīrot visu veco.

Tādējādi vīruss cilvēcē attīra tukšu vietu, kuru mums nepieciešams piepildīt ar mīlestību un rūpēm vienam pret otru, atdeves spēka izzināšanu, kurš atklājas starp mums. Lai arī mums šķiet, ka šis uzdevums nav mūsu spēkos, taču mūsu stāvoklis ir tāds, ka mēs to spējam izdarīt. No mums tiek prasīts tikai pavērt nelielu adatas dūriena atveri, un Radītājs mums plaši atvērs vārtus uz jaunu pasauli.

Pakāpeniski mēs sajutīsim, ka visa pasaule iekļaujas desmitniekā. Jo vairāk mēs centīsimies no desmitnieka ietekmēt pasauli, jo vairāk visi spēki koncentrēsies desmitniekā. Rezultātā desmitnieks sevī ievietos visu realitāti, ieskaitot Radītāju.

Vispirms es iesaku aizmirst visu, kas bija. Finanšu krīze un citas problēmas – tas viss ir pagātnē, kurp nav atgriešanās. Nepieciešams saprast, ka vecā pasaule vairs neatgriezīsies! Taču, kāda būs jaunā pasaule? Tāda, kādu mēs to izveidosim.

Tāpēc vienreiz un uz visiem laikiem pārstāt bēdāties par pagātni, tās pasaules vairs dabā neeksistē. Nav tādas sistēmas, kas mums ļautu atgriezties pirmskrīzes stāvoklī un funkcionēt pa vecam. Un, ja kādas no sistēmām vēl ir palikušas, tad mums no tām nepieciešams atbrīvoties, attīrīt vietu.

Pasaule būs absolūti jauna, nedod dievs tai saglabāt veco formu. Tāpēc, ka tā atradās pirms absolūta sabrukuma, uz pasaules kara sliekšņa, pirms ekoloģiskām katastrofām. Tad kādēļ nožēlot to, kas bija? Nepieciešams veidot jaunu pasauli!

Jebkurā gadījumā tā tiks izveidota, taču labāk, lai tā tiktu veidota pēc mūsu vēlmes, lai mēs šo veidošanu vēlētos un tai palīdzētu. To dēvē par „padarīt savu vēlmi tādu, kā Radītāja vēlme”. Tas ir tas, ko mums nepieciešams izdarīt un tad mums izdosies. Taču, ja nē, tad mēs atkal ieslīgsim nelāgos ieradumos un atkārtosim tās pašas kļūdas?

Mēs mūsu pasaulē esam izveidojuši sistēmu, ar kuru tikai esam sajaukuši sev galvu. Sistēma no mums pieprasīja lidot no vienas pasaules malas uz otru, nepārtraukti strādāt, taču bērnus nosūtīt dažādos pulciņos, lai neciestu, ka vecāki nav mājās.

Mēs izveidojām sistēmu, kura mūs mānīja, radīja ilūziju, it kā mēs dzīvojam. Mēs kļuvām par šīs sistēmas vergiem: mēs to palaidām, taču tā „iegrieza” mūs. Vai tad nepietiek?

Un sistēma vairs nevarēja tālāk strādāt. Paskatieties, kas notika ar „apvienoto Eiropu”, kādas šausmīgas kļūdas, savā ceļā, viņi radīja, pieņemot svešus cilvēkus. Un cik vēl ir piemēru: Amerika, kuru plēš uz pusēm strīdi starp liberāļiem un konservatoriem, Krievija un Ukraina, kuras kļuvušas par ienaidniekiem, Izraēlas un arābu konflikts – tikai paskatieties, kur mēs esam nonākuši.

Mums ir jāpadomā par jaunu pasauli. Vīruss mums sniedz šādu iespēju, taču mums tam ir jāpalīdz. Nedrīkst sapņot par atgriešanos iepriekšējā pasaulē – tikai uz priekšu, uz jauno. Jaunajai pasaulei ir jābūt atdeves, mīlestības, savstarpējas piedalīšanās pasaulei. Es ļoti ceru, ka vīruss nepāries bez pēdām un aizvedīs mūs līdz jaunai pasaulei. Taču tas ir iespējams tikai pie nosacījuma, ka mēs to vēlēsimies un lūgsim, lai tas notiktu.

No rīta nodarbības, 19.03.2020.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: