Kāda būs pasaule pēc krīzes?

Pēc koronavīrusa epidēmijas pasaule kļūs citāda, jauna. Vīruss atnāca tāpēc, lai attīrītu no mums visus atkritumus. Dabā nav nekā kaitīga. Vīruss atbrīvo vietu labajam.

Visi atkritumi, kuri piepilda mūsu uzbūvēto cilvēcisko sabiedrību, nobirst, un tā vietā atklāsies iespēja piepildīt mūsu attiecības ar labestību un mīlestību, būvējot brīnišķīgu, gaišu pasauli saviem bērniem un mazbērniem.

Cerēsim, ka mums izdosies to izdarīt, un mēs nepārnesīsim jaunajā pasaulē visu naidu, konkurenci, uzvedību, ar kuru mēs iznīcinām Zemeslodi, un ar savām rokām nolemjam sevi nāvei no klimatiskajām kataklizmām un kariem. Tagad mūsu spēkos ir izveidot jaunu pasauli!

Valdības tagad iegulda miljardiem dolārus, cerībā atgriezties pagātnē. Taču nedod mums dievs atgriezties pagātnes stāvoklī. Es nedomāju, ka ir valsts, kurai tas būtu labi. Tāpēc, ka mēs jau pirms vīrusa atradāmies krīzē, pirms kara draudiem, finanšu un rūpniecības kraha. Auga opozīcija starp Ameriku un Krieviju, Ķīnu, Eiropu.

Mums nav vērts atgriezties vecajā pasaulē, tajā nebija ne kas labs ne pilsoņiem, ne valstīm, ne armijā, ne finansēs, ne ražošanā, ne tirdzniecībā. Mēs iztukšojām Zemeslodi, izpumpējot no tās visus resursus. Nedrīkst pat pieļaut domu par atgriešanos vakardienas pasaulē. Par to var domāt tikai neprātis.

Neviens neguva baudu no šādas dzīves, mēs sevi mānījām, it kā mums ir labi. Kas tajā bija labs? Ko mēs dzīvē redzējām? Tagad ir īstais laiks iztīrīt cilvēcisko sabiedrību no visiem atkritumiem, ar kuriem tā bija piegružota. Kā mēs piepildījām okeānus ar plastikātu un radioaktīviem atkritumiem, gluži tāpat mēs piegružojām cilvēcisko sabiedrību.

Nepieciešams būvēt jaunu pasauli, abu! Lai šis vīruss mums palīdz aizdomāties un apzināties, kur mēs esam iegājuši. Salīdzinājumā ar tām problēmām, kuras mums draudēja, šodienas epidēmija vienkārši nav nekas. Tā ir milzīga Radītāja žēlsirdība, ka Viņš mūs labo šādā saudzīgā veidā.

Nekādā gadījumā neatgriezties iepriekšējā pasaulē – tiekties tikai uz priekšu, uz jaunu pasauli, kurā nebūs darba, kurā jāstrādā desmit stundas dienā, daudzu stundu stāvēšana sastrēgumos, novārtā pamestu bērnu, neizmērāmu parādu un dzīves mūžīgā mīnusā. Paveiksim visi kopā vienu soli uz priekšu, un neatgriezīsimies vecajā pasaulē. Par katru cenu, tikai uz priekšu, un vispirms padomāsim par jaunām savstarpējām attiecībām.

Mēs tagad sēžam mājās karantīnā, un mums no tās ir jāiziet jauniem cilvēkiem, lai sāktu saistīties vienam ar otru pa jaunam. Kā pa jaunam? Iekams mēs esam spiesti sēdēt mājās, mēs saņemsim labu porciju jaunās audzināšanas dzīvei jaunā pasaulē, jaunā sabiedrībā. Visi saprot, ka tas ir nepieciešams, tad izdarīsim to! Citādāk, ko mēs atstāsim saviem bērniem un mazbērniem, kādu pasauli?

No rīta nodarbības, 19.03.2020.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: