Ko mums māca koronavīruss

Cilvēce savā attīstībā ir nogājusi ļoti lielu ceļu, nonākot līdz tam, ka sāk sevi sajust kā vienu ķermeni. Nepieciešams pateikties koronavīrusam par to, ka tas novedis visu pasauli līdz šādai vienotībai. Ja epidēmija ievilksies, tad cilvēce atklās, ka patiešām pieder vienai sistēmai, un mēs visi esam viens no otra atkarīgi.

Pagaidām šī atkarība izpaužas tajā, ka baidoties aplipināties, es sevi no citiem atslēdzu, noslēdzu no negatīvās saiknes. Taču sāksim atklāt pozitīvo atkarību! Ja mēs savienosimies pareizi, tad sāksim veidot pozitīvus vīrusus.

Pašlaik daba mums atklāj kaitīgos vīrusus kā ļaunuma apzināšanos. Taču pēc tam mums šis process būs jāturpina, lai apzinātos labo, noskaidrojot, ka savstarpēji apvienojoties, spējam sasniegt lielus panākumus.

Galvenais faktors ir nevis pārtraukt gaisa pārlidojumus un paralizēta ekonomika, bet saikne starp cilvēkiem. Vīruss sāks izzust, ja būs kaut neliela kustība apvienošanās virzienā, un mēs nožēlosim to, ka esam spiesti pārraut saiknes viens ar otru, jo vēlamies savienoties.

Un mēs vēlēsimies saistīties ne tāpēc, lai slaistītos pa pasauli no vienas malas līdz otrai, bet tāpēc, ka vēlamies savienoties ar mīlestību. Līdzšinējā saikne nebija laba, taču tagad mēs veidosim labestīgu saikni.

Tieši šādas zāles mēs vēlamies pielietot šajā kritiskajā stāvoklī: atjaunot mūsu saikni, taču jau citādākā veidā, labestīgā, ne tādēļ, lai viens otru izmantotu. Savienojoties kopā, mēs uzvaram jebkuru ļaunumu, jebkuru vīrusu un nonākam līdz labai dzīvei.

Daba jebkurā gadījumā mūs līdz šim mērķim novedīs, un, ja mēs paši vēlēsimies virzīties uz priekšu, tad pa ceļam mums nenāksies aplipt ar dažādiem vīrusiem. Viss ir atkarīgs no mūsu lūguma par attiecību izlabošanu starp cilvēkiem. Šīm zināšanām ir jāizplatās pa visu pasauli visos veidos: domās, runās, darbībās. Un tālāk jau augstākais spēks, daba izdarīs savu darbu.

Augstākais spēks savieno visas radījuma daļas kopā. Un mēs vēlamies izlabot cilvēcisko līmeni, kur notika sašķelšanās, to atgriežot pie vienotības, lai to redzētu tās īstenajā veidā, nevis izkropļot ar savu egoistisko redzējumu. Labojot sevi, mēs labojam realitāti.

* * *

Koronavīruss mums atklāj mūsu negatīvo atkarību vienam no otra. Pirmkārt, mēs atklājam, ka nestrādājot kopā, nepelnot viens no otra, mēs neesam spējīgi izdzīvot. Katram ir jākļūst skaidram, ka viņš pārtiek no visas pasaules.

Taču to visu iespējams turpināt tikai ar nosacījumu, ka mūsu saikne kļūs pozitīva. Negatīvā saikne cilvēci grauj, un mēs turpmāk šādā formā nespēsim eksistēt. Pasaule nonāks līdz tādam stāvoklim, ka cilvēkam nebūs ko ēst un nebūs ko elpot.

Iztēlojieties, cik brīnišķīga kļūtu dzīve, ja cilvēce apvienotos, līdzīgi visām citām dabas daļām: nedzīvai, augu, dzīvnieciskai, vienā integrālā sistēmā, kur katrs sevī iekļauj visus. Kur mums ņemt spēku, kurš mūs savienos vienā ķermenī, sašūs un salīmēs vienā sistēmā? Tāpēc, ka ir acīmredzami, ka šādā ideālā sistēmā visiem būs labi.

Protams, ja mēs skaidri redzētu, ka labvēlīgs skats uz otru cilvēku nekavējoties mūs izārstē no koronavīrusa, visi uz zemes vienā irklī kļūtu par viedajiem.

Taču ne jau to augstākais spēks no mums vēlas. No cilvēka tiek pieprasīta apzināšanās, lai tiektos uz atdevi, nevis uz savtīgu labumu, domātu par visiem, nevis par sevi. Taču, kad visiem kļūs labi, arī viņš pats pārstās slimot. Pagaidām, iekams epidēmija turpinās, mums ir ko no tās mācīties…

No nodarbības, no Bāla Sulama raksta „Miers”, 11.03.2020.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed