Dzīve pēc jaunā scenārija. 1.daļa.

Daba cilvēkam devusi spēju iziet no sevis un ieiet grāmatas vai filmas sižetā. Mūsu laika aizraušanās – tie ir nebeidzamie seriāli, kino maratons, kurā ievilināti visi, gan vecākā, gan jaunā paaudze.

Katra cilvēka sapnis: atgriezties mājās, apsēsties krēslā, apslāpēt gaismu, ieslēgt televizoru un iedziļināties seriālā.

Netflix kompānijai, kura ļauj skatīties filmas no jebkuras ierīces, kurai ir ekrāns: televizora, telefona vai datora, ir 140 miljoni abonentu! Cilvēki stundām sēž pie ekrāna un skatās sēriju pēc sērijas.

Tas ieved cilvēku citā realitātē, viņš cenšas atdalīties no ikdienas dzīves un pāriet uz citu filmu. Tas ir, viņš nomaina filmu, kurā dzīve viņam spiež būt par galveno varoni, uz citu, kur iespējams būt par vērotāju no malas, mierīgi sēžot ērtā krēslā. Lūk, tā arī nodzīvot visu dzīvi kā kino.

Kaut kad izdomās vispār iztikt bez ekrāna, pievienojot vadu pa taisno pie galvas un translējot mums dzīves filmu. Tajā mani pat var pataisīt par galveno varoni, lai es sevi iedomātos dažādos stāvokļos. Mēs arī tagad atrodamies filmā, paši par to nezinot. No kurienes mums zināt: tā ir filma vai patiesība? Patiesībā mums tas nav svarīgi: galvenais ir labi justies vai vismaz neciest.

Daba cilvēkā ir attīstījusi spēju iziet no savas dzīves un līdzpārdzīvot filmas vai grāmatas sižetam, to varoņiem tādēļ, lai mēs zinātu, ka dzīvojam filmā. Visa mūsu dzīve mums tiek rādīta kā filma, kuru dots izmainīt.

Mēs varam pacelties virs cilvēka, kurš skatās filmu uz spēku līmeni, kuri to projicē – iejaukties tajos un izmainīt savu filmu, tas ir, savu dzīvi. Es varu sevi pataisīt par jebkuras filmas varoni, kādu vien vēlos, mainot jebkurus stāvokļus, ieskaitot dzīvību un nāvi.

Spēja līdzpārdzīvot filmām mums dota tādēļ, lai es varētu radīt sev jaunu filmu, kur būšu galvenais režisors. Jo, kā mums ir nožēla par filmām, iepriekš pārdzīvotām, un kā gribētu izmainīt pagājušo dzīvi, taču domājam, ka tas nav iespējams. Taču nē – iespējams! Es varu izmainīt savu pagātni: apturēt šo filmu, patīt atpakaļ līdz vajadzīgajam brīdim un sākt no jauna, savādāk!

Es atkal kļūšu par mazu bezrūpīgu bērnu dzīves sākumā. Taču, ko es gribētu izmainīt savā dzīvē? Tas ir jautājums. Man neļaus neko mainīt, iekams es nespēšu uzrakstīt jaunu scenāriju, pareizāku nekā iepriekšējo. Tad es to varēšu realizēt.

Taču pēc tam, izejot cauri uzkrātajai pieredzei, es atkal ieraudzīšu, kā es to varētu izlabot un sākšu no jauna, daudz nobriedušākā, nopietnākā līmenī, cenšoties sevi realizēt tā, lai nebūtu jānožēlo filmas beigās pirms nāves. Tad mēs sapratīsim, ka filma nebeidzas un kā izdarīt, lai to turpinātu mūžīgi.

Kabalas zinātne katram cilvēkam ļauj attīstīt spēju pašam translēt savas dzīves scenāriju, turot pār visu kontroli. Mēs mācāmies savu dzīvi pieņemt pareizā formā, lai nevienu tās mirkli nenožēlotu un negribētu to atgriezt un izlabot.

Noietā dzīve būs pareiza, laba, piepildīta ar jēgu, un es nenožēlošu nevienu mirkli. Un, tad pēc visiem šiem aprēķiniem, es atklāšu, ka to visu neesmu darījis es, bet ir spēks, kurš translē man filmu, un visām nepatikšanām un problēmām, caur kurām man nācās iziet, bija uzdevums aizvest mani uz pilnīgo stāvokli. Citādi nebija iespējams! Tāpēc es piekrītu, un ar to filma beidzas, un sākas īstā dzīve.

Tad es redzu, ka visa līdz tam nodzīvotā dzīve bija sapnis, no kura es tagad pamostos jaunai dzīvei un sāku jaunu dienu. Tā ir mūžīgā, pilnīgā dzīve. Es atrodos pareizās savstarpējās attiecībās ar to, kas man šo filmu translēja, un mēs kopā veidojam manu tālāko virzību, radot jaunu filmu.

Un es zinu un saprotu, kā viss ir iekārtots un kā virzās, kļūstot par scenāristu un operatoru, un režisoru – pilnīgu filmas ar daudziem tūkstošiem dalībnieku saimnieku. Es pats, augstākā spēka vietā, iekārtoju savu dzīvi. Katram cilvēkam dota sava dzīve un sava pasaule ar visiem aktieriem.

Turpinājums sekos…

No 1167. sarunas par jauno dzīvi, 22.10.2019

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: