Bagātie zog

Replika: Miljardieris Ričards Brensons piepeši nokļuva situācijā, kuru negaidīja. Viņam pieder prestižas biznesa klases aviolīnijas, un pēkšņi viņš ieraudzīja, ka bagāti cilvēki, kuri sēž lidmašīnā, zog.

No gada sākuma nozagtas 1700 segu, 26 700 firmas sāls un piparu komplekti, milzīgs daudzums pidžamu, dizaineru parfimērijas un tā tālāk.

Brensona analītiķi saka: „Praktiski viss, kas nav pienaglots, kādā brīdī pazūd”. Kā mēs zinām, tas pats notiek viesnīcās. Tauta iznes un iznes.

Kāds gēns sēž cilvēkā, turklāt bagātā cilvēkā? Kāpēc tad viņam zagt?

Atbilde: Ir jāsaprot cilvēka daba. Kad viņš sēž tādā lidmašīnā, viņš ir kā mazs bērns, kad tas viss ir viņa. Viņam to visu piedāvā, un viņš skatās uz to. Tas nav svarīgi, ka viņš ir miljardieris. Viņa attieksme pret to ir kā bērnam.

Jautājums: Tas ir, principā, nevienu nevajag ne tiesāt, ne vainot?

Atbilde: Nē. Uzraksti: „Visu, kas atrodas jūsu acu priekšā, varat ņemt līdzi”. Un tad tu redzēsi, ka viņi, iespējams, pat neņems, tāpēc ka tu uzreiz viņus nostādi pasaulīgā stāvoklī. Tā vairs nav spēle. Cilvēks gribēs parādīt: „Man to nevajag! Es esmu virs tā!”

Tomēr tur nelido parasti cilvēki, Brensona lidmašīnas ir īpašas klases. Pirmkārt, ja viņiem to piedāvā, tas ir, jau paredz, ka viņi var paņemt, tad viņi citādāk sevi uzraudzīs, lai neatstātu sliktu iespaidu. „Vai es ar to nodarbošos?.. Man nepieciešamas jūsu sudraba karotītes?”

Tas ir, tu spēlē uz citu punktu. Tikai uz ego, citādi nekā.

Kad cilvēks nejūt, ka atrodas ļoti precīzā, stingrā saikņu tīklā starp cilvēkiem, kas viņam uzliek pienākumus būt atdevē un saņemšanā, viņš it kā paceļas gaisā, lidinās virs šiem noteikumiem, un tad viņš šādi arī uzvedas.

Kad cilvēki sajutīs, ka tas viss pieder visiem, un to lietoju es un pārējie, un tas viss ir mūsu, tad, protams, tā ir cita lieta. Tad nevajadzēs nekādus uzrakstus, nekādu kontroli, nekādus aprēķinus. Taču tas viss ir atkarīgs tikai no pašsajūtas, ka tas ir mūsu.

Un tad sajūta „mūsu” pārklās visas pārējās, man neradīsies nekāda doma. Es mūžīgi atradīšos paceltā stāvoklī – ka tas viss ir mūsu.

Tas ir, absolūti visi – visi – visi – tie esam mēs. Tā, protams, ir interesanta un patīkama sajūta, taču līdz tam mums vēl daudz jāstrādā pie audzināšanas.

No TV programmas „Ziņas ar Mihaelu Laitmanu”, 30.07.2019

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed