Pacelties virs materiālajiem maņu orgāniem

Šāda izzināšana ir pilnīgi pietiekoša un mūsos neizraisa nepilnvērtīgu zināšanu sajūtu, gluži kā mūsos nerodas nepieciešamība pēc sestā pirksta rokai, tāpēc ka mums pilnībā pietiek ar pieciem pirkstiem. (Bāls Sulams, „Kabalas zinātnes būtība”)

Mēs esam šādi iekārtoti, ka mums ir pietiekoši, ja rokai ir pieci pirksti. Taču, ja būtu sestais, kādā veidā tas man traucētu? Piemēram, pērtiķim ir īpašs pirksts, ar kuru tas pieķeras zaram. Tas nebūtu slikti arī mums. Taču man vairāk nav nepieciešams. Es nejūtu nekādu nepieciešamību pēc vēl viena pirksta. Un šādi visur, visos manos maņu orgānos es nejūtu, ka man kaut kas trūktu.

Pieņemsim, teleskopi, mikroskopi ir tikai kvalitatīva maņu orgānu palielināšana, to paplašināšana. Taču, ja es izmantoju visus savus maņu orgānus, tad nejūtu, ka man trūkst vēl kāds orgāns. Es varu sacīt, ka vēlos dzirdēt kā delfīns – ar ultraskaņas vai infraskaņas viļņiem. Taču tas viss izriet no dabas, tas ir tikai paplašinājums, nevis jauni maņu orgāni.

Šādā veidā, tas, kas ir mūsos neizsauc nekādu trūkuma sajūtu, tas mums ir absolūti pietiekoši, un tāpēc mēs vairāk neattīstāmies. Vienīgais mūsu attīstības ceļš ir pacelšanās virs mūsu maņu orgāniem: nevis cik es tajos saņemu, bet kādā mērā es spēšu ar tiem strādāt atdeves virzienā.

Šeit es konkrēti sāku just, nevis sevi, bet pasauli man visapkārt, es paceļos virs sevis. Šeit man parādās pavisam cita zinātne par pasauli – kabalas zinātne.

Jautājums: Taču, ja man pietiek ar pieciem pirkstiem? Es šādi arī dzīvoju.

Atbilde: Ja man pietiek ar to, kur es dzīvoju – tas ir dzīvnieciskais līmenis. Taču, ja es vēlos saprast notiekošā avotu, tad šeit izņemot kabalu nekas cits nepalīdzēs.

Turpinājums sekos…

No nodarbības krievu valodā, 15.09.2019.

Avots krievu valodā

Filed under: Realitātes uztvere | Add Comment →