Monthly Archives: novembris 2019

Kabala un veselība, 4. daļa

Atrast savstarpēja līdzsvara metodiku

Jautājums: Dzīvā organismā katram orgānam ir sava funkcija. Šie orgāni ir ļoti daudzveidīgi un pretēji, taču viņi visi darbojas harmonijā. Jūs to domājat kā harmoniju?

Atbilde: Jā.

Jautājums: Kā ideālā izskatās harmonija sabiedrībā? (vairāk…)

Kabala un veselība, 3. daļa

Disbalansā ar dabu un sabiedrību

Jautājums: Ļoti bieži cilvēki jautā: „Kas man jādara, lai es būtu vesels?”

Atbilde: Tu nevari būt vesels līdz tam brīdim, iekams nepadarīsi veselu gan sevi, gan apkārtējo sabiedrību un, iespējams pat visu pasauli. (vairāk…)

Pasaule – realitāte vai ilūzija? 5. daļa

Paplašināt izzināšanas robežas

Tāpēc visi nosaukumi un termini, kuri sastopami kabalas grāmatās ir reāli, neraugoties uz to, ka mēs nesaprotam to būtību.

Augstākās pasaules pētniekiem rodas absolūts apmierinājums no izsmeļošām zināšanām, lai gan viņi izzina tikai cilvēka reakciju uz viņa mijiedarbību ar Augstāko vadošo spēku. (Bāls Sulams, „Kabalas zinātnes būtība”) (vairāk…)

Kabala un veselība, 2. daļa

Visam jābūt līdzsvarā

Replika: Jūs sakāt, ka ir trīs sfēras, kurām harmoniski jāsaskan: es, sabiedrība un daba. Kāds sakars starp cilvēku, sabiedrību un dabu?

Atbilde: No kabalas skatupunkta jebkurā līmenī, tajā skaitā arī mūsu pasaules līmenī, visiem faktoriem jābūt līdzsvarā. Dabā nav nekā kaitīga un nav nekā derīga, plusam un mīnusam jābūt savās vietās un vienam otru nepārtraukti jālīdzsvaro. Mēs nevaram, piemēram, iznīcināt vilkus, jo citādi mūsu aitas slimos. (vairāk…)

Pasaule – realitāte vai ilūzija? 4. daļa

Iziet jaunā izzināšanas līmenī

Tas mums sniedz absolūtu apmierinājumu, neraugoties uz to, ka mums nav nekāda priekšstata par dabas parādību būtību. Mums nevajag izzināt arī personīgo būtību. Viss, kas mums ir zināms par sevi, tikai dabas izraisošās sekas. (Bāls Sulams, „Kabalas zinātnes būtība”) (vairāk…)

Kabala un veselība, 1. daļa

Veselība – cilvēka līdzsvars ar Dabu

Replika: No kabalas skatupunkta ar veselību tiek saprasts cilvēka saiknes mērs ar kopīgo Dabas sistēmu vai Radītāju. No tā izriet, ka, lai būtu vesels, nepieciešams iemācīties pareizu mijiedarbību starp cilvēkiem sabiedrībā, izstudēt dabas likumus un līdzsvarot sevi ar tiem.

Tas, principā, ir identisks tai veselības definīcijai, kuru sniedza Vispasaules veselības aizsardzības organizācija 20.gs. 40 – tajos gados: „Veselība ir pilnīgs fiziskas, garīgas un sociālas labklājības stāvoklis – nevis tikai slimību un fizisku defektu iztrūkums”. Vēlāk viņi pievienoja vēl ekonomisko faktoru. (vairāk…)