Jautājums: Ja kongresā viss ir labi, visi viens otrā iekļaujas, taču pēc tam tevi negaidot „izsviež” ārā un tu nespēj ne redzēt, ne dzirdēt biedrus, vai ir vērts visu pamest un aiziet, vai šajā brīdī palīdzēt viņiem apvienoties?

Atbilde: Taču kas tev šādu stāvokli deva? – Radītājs. Tad vērsies pie Viņa. Ja tu jūti, ka vairs nespēj nosēdēt uz vietas, nespēj izturēt vēl vienu mirkli, tevi vienkārši no šejienes „dzen” ārā, nekavējoties vērsies pie Radītāja. Tāpēc, ka Viņš tev to dod ar noteiktu mērķi.

Visa problēma ir tajā, lai mēs nerīkotos neapzināti, bez saiknes ar pirmcēloni.

Pirmcēlonis ir Radītājs. Tāpēc visas savas dzīves sajūtas tev ir jāsaista ar Viņu: Viņš tevī to ieliek, Viņš tevī to atdzīvina. Tev nekavējoties jāvēršas pie Viņa: „Kāpēc? Kādēļ?”

Tiklīdz tu apzinies, ka tas nāk no Viņa, tev momentā mainās attieksme pret to, ko tu jūti. Tu sāc saprast, ka tam ir jēga un tas tiek dots tev speciāli, lai tu sevi piesaistītu Radītājam, citādāk tevi nav iespējams caursist.

Viņš tev dod asas bailes, trauksmes, nepatiku, tas ir, tevi sapurina. Un tad tev neatliek citas izejas, kā tikai negribot vērsties pie Radītāja. Tu nesaproti, kas par lietu un negaidot sāc atcerēties: „Tas nāk no Viņa, tas ir Viņš”.

Nepieciešams pierast saistīt visas mūsu sajūtas ar Radītāju, lai katrā domā, lielā vai mazā, mani traucējošā vai nē, es nepārtraukti justu un saprastu, ka tas viss ir no Viņa. Viņš to manī modina – Viņš, Viņš, Viņš. Tādā veidā es sākšu Viņu just, sākšu ar Viņu kontaktēties, saprast, ko Viņš dara, kāpēc un kādēļ. Tas arī ir sākums Radītāja atklāšanas metodikai.

No nodarbības krievu valodā, 11.02.2019.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs | Add Comment →