Garīgums nekur nepazūd

Jautājums: Ko darīt, ja jautājums par dzīves jēgu, pēc vairākiem apmācības gadiem, zaudē savu asumu un mācības pārvēršas pieradumā, hobijā, dzīvesveidā? Jūti, ka nav virzības.

Atbilde: Tas, ka mācības pārvēršas dzīvesveidā, ir ļoti labi.

Es sāku pastāvīgi studēt kabalu no 1976. gada. 1979. gadā es atradu savu skolotāju un 1982. pārcēlos pie viņa. 40 – 45 gadus studēt kabala – tā tomēr ir dzīve.

Es neko nenožēloju. Skatoties uz saviem vienaudžiem, kuri vēl ir dzīvi, es redzu, ka neko neesmu zaudējis. Gluži pretēji, es saprotu no dzīves ne mazāk kā viņi, ja ne vairāk. Esmu priecīgs, ka man ir studenti un nākotni es redzu viņos.

Es nespēju iedomāties, ka kabala spētu kādu pievilt. Pat ja cilvēks uz kādu laiku šeit ir atnācis un pēc tam atgriežas savā iepriekšējā dzīvē, viņš jebkurā gadījumā kaut ko guva, viņš pievienoja savai dvēselei lielu augstāko gaismu.

Un lai gan šī gaisma pašlaik atrodas iesaldētā stāvoklī „stand by”, tomēr garīgums nekur nepazūd. Tas ir mūžīgs stāvoklis, tikai pašlaik tas snauž. Taču pēc tam, tas no jauna cilvēkā atmodīsies, un viņš turpinās garīgo ceļu.

No nodarbības krievu valodā, 11.11.2018.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed