Jautājums: Ko nozīmē mijiedarbība desmitniekā? Kādai savstarpējai saiknei ir jāveidojas starp mums un līdz kādai pareizai formai, kādam etalonam desmitniekā mums ir jātiecas?

Atbilde: To visu mēs mācāmies no Rabaša rakstiem. Viņš visu savu dzīvi veltīja desmitnieka uzbūves skaidrojumam, mūsu minimālās līdzības izveidei kopīgam radījumam, kopīgai sistēmai. Tāpēc, ka pats galvenais ir novest radījumu līdz līdzībai ar Radītāju.

Mums ir jāiemācās savstarpēji mijiedarboties pēc šiem likumiem, taču bez piespiešanas, bet pakāpeniski vadoties no prakses. Piespiedu kārtā cilvēkam sevi ir jāievieto tikai desmitniekā, tāpēc ka mūsu daba ir absolūti pret to.

Katrs no mums un vēl jo vairāk tie, kuri atnāk uz kabalu, ir lieli individuālisti. Līdz tam viņi pat neiedomājās, ka iet studēt un apvienoties ar citiem biedriem grupā, piedalīties kopīgās maltītēs un pasākumos.

Taču viņi tam piekrīt, tāpēc ka saprot, ka tas izriet no apgūstamā materiāla. Tomēr pēc rakstura viņi ir diezgan tāli vien no otra. Šie nav tie cilvēki, kuriem ir interesanta parasta mietpilsoņu komunikācija, kaut kādi vakari, izklaidējoši pasākumi. Iekšēji sevī viņi ir vientuļnieki

Viņi apvienošanās metodiku apgūst absolūti, burtiski no nulles, saprotot, ka tādējādi pielāgojas kopīgās pasaules globālai sistēmai. Taču šī sistēma sastāv no desmit sefirot un viņiem šai sistēmai ir jālīdzinās.

Kabalas likumi „nedari otram to, kas pašam nepatīk” un „mīli savu tuvāko kā sevi pašu” ir kopīgi noteikumi visiem. Taču pēc tam tie dalās visa veida nosacījumos grupā, turklāt diezgan konkrēti: kas man kā atsevišķai individualitātei ir jādara, lai pārstātu būt atsevišķa individualitāte, iesūkt sevī visu desmitnieku un tajā iekļauties.

Kādā veidā reizē ar to tiek saglabāts mans „es”? To es uzzināšu pēc tam. Taču, kas būs ar manu „es”? Tas ļoti nopietni transformēsies. Es to nepārtraukti nonivelēšu, līdz tas pārstās būt man nepieciešams.

Es vēlēšos, lai tā vietā man parādītos mans kolektīvais „es”, kad es burtiski iesūcu sevī visu desmitnieku, taču tā, lai tas eksistētu manī. Nevis tā, ka es to sevī sagremoju, kā dzīvnieks, kurš ir norijis savu medījumu – nē. Es viņus iekļauju sevī, tāpēc ka vēlos būt iekšēji iebūvēts šajā desmitnieka formātā.

No nodarbības krievu valodā, 05.02.2019.

Avots krievu valodā

Filed under: Desmitnieki, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā | Add Comment →