Jautājums: Kāpēc kabala ar mani runā caur prātu, lai gan es neko nesaprotu, un pieprasa izmaiņas un darbu jūtu līmenī, lai gan es vēl nejūtu Augstāko pasauli?

Atbilde: Tāpēc, ka mūsu jūtas noved pie jauna prāta! Prāts ir jaunu vēlmju, jaunu jūtu sekas.

Mēs nez kāpēc uzskatām, ka jūtas un prāts ir viens otram pretēji. Nekādā gadījumā! Manas jūtas, tas ir, manas vēlmes un tas, ko es tajās jūtu, praktiski arī nosaka manu prātu. Esamība nosaka apziņu.

Mainoties vēlmēm un to piepildījumam, man mainās prāts. Ja nē, tad es varu iet ar ticību virs prāta, tam par spīti. Prāts man nav nekas svēts. Taču reizēm tas ir svarīgāks nekā jūtas, tāpēc ka man sniedz noteiktu līmeni, un es apspiežot savu prātu eju augstāk par to.

Prāts saka: „Paplašini savas zināšanas, savas vēlmes, strādā ar tām”. Taču es atbildu: „Nē, es nevēlos ar tām strādāt, tāpēc ka es no tā nesaņemu atbildi. Man ir jāiet pa citu ceļu”.

Ko nozīmē „par spīti prātam”? Es neiznīcinu savu prātu, bet tikai saku, ka tas ko es redzu, man nav robeža. Man ir jāpaceļas līmenī, kas ir augstāks par prātu.

Taču es nezinu, kāds līmenis ir augstāks par prātu. Vai tad es spēju domāt par kaut ko, kas ir augstāks par mani? Tāpēc es vēršos pie jūtām un saku: „Manas egoistiskās jūtas ir nepareizas. Es iešu ar atdeves īpašībām, nevis saņemšanas. Tikai šādā gadījumā es sasniegšu rezultātu. Un tad mans prāts mainīsies”.

Proti, no augšienes mūs ietekmē caur prātu, taču es vēršos pie jūtām un eju augstāk par tām uz atdeves īpašību. Un tad man parādās jauns līmenis: jaunas jūtas un jauns prāts.

No nodarbības krievu valodā, 26.08.2018.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs | Add Comment →