Garīgā darba īpatnība

Kāpēc mēs jau iepriekš nespējam zināt garīgo ceļu un pa to virzīties tāpat kā materiālajā, saņemot spēku, zināšanas, prātu? Šādi tas darbojas zinātnē un jebkurā materiālā lietā – visur, izņemot garīgo.

Taču garīgais no mums prasa veikt darbības vēl pirms, mēs tās sapratīsim un vēl pirms tam, kad būs mūsu spēkos to izpildīt.

Proti, mums nav spēka apvienoties, taču mēs cenšamies to izdarīt, nav spēka saprast darbību, taču mēs vienalga darbojamies, it kā saprastu. Tikai šādā veidā iespējams virzīties uz priekšu.

Tā ir milzīga grūtība, kad nav spēka, prāta, sapratnes, kad nejūtam garīgās darbības, tomēr mums tas ir jārealizē. Tas ir nopietns šķērslis. Jebkurš norādījums, ko saka skolotājs vai kas rakstīts kabalas grāmatā, pagaidām netiek uztverts mūsu šodienas maņu orgānos, neatbilst mūsu sapratnei un spēkiem, un tāpēc mēs neko nespējam izpildīt.

Taču mums arī nevajag neko pildīt, mūsu uzdevums ir tikai censties pildīt, pārliecināties par savu nespēju, uzkrāt vēlmes un ar šīm vēlmēm vērsties pie Radītāja, prasot Viņam spēkus, sapratni, sajūtu. Precīzāk sakot, mēs Viņam prasām mums palīdzēt veikt darbības. Es neko vairāk neprasu, kā tikai spēju izpildīt to, kas man tiek uzdots.

Problēma ir tajā, ka nākas iet pret savu prātu un sirdi, augstāk par zināšanām un sajūtām. Es sajūtu atstumtību no biedriem, taču man ar viņiem ir jāapvienojas. Ar prātu es saprotu, ka nākas pildīt tieši pretēju tam, par ko runā skolotājs, taču reizē ar to esmu gatavs pildīt viņa norādījumus kā mazs bērns, kurš instinktīvi klausa vecākus.

To dēvē par ticību, kas augstāka par zināšanām. Atšķirība starp materiālo un garīgo ir tajā, ka garīgajā mums nav nekādas iespējas vadīties pēc sava individuālā prāta un sajūtām. Gluži pretēji, nepieciešams priecāties par to, ka ej augstāk par prātu un jūtām.

Tāpēc, ka, ja rīkojies atbilstoši prātam un jūtām, piekrītot ar prātu un jūtām – tā būs materiāla darbība, no kuras nekad neizaugs nekas garīgs.

Pacentīsimies saprast šo unikālo principu. Bāls Sulams saka: „materiālais no garīgā atšķiras ar to, ka materiālajā spēks ievada darbību, kā sacīts: „Pirms sauksiet, es atbildēšu”.

Proti, mēs darbojamies atbilstoši loģikai, prātam, jūtām, sapratnei. Taču, ja nesaprotam, nedarām. „Tāpēc, ka tur darbojas gluži tāda pati kārtība kā labošanās noslēgumā (Gmar tikun), kad nekas netiek veikts, pirms nav spēka paveikt prasīto.”

Šādi notiks labošanās noslēgumā, tāpēc ka mūsu kelim būs gatavas visu pieņemt. Mūsu pasaulē mēs paveicam jaunu atklājumu tikai tad, kad mūsu uztvere ir gatava to pieņemt. Un tāpēc mēs dzīvojam nelielā apvidū no visa milzīgā Universa, kuru dēvē par iedomātu pasauli, tāpēc ka neko nedarām, iekams nesaņemsim spēku to paveikt.

Taču garīgajā, neesot spēkiem, tavs pienākums ir censties izpildīt. Tu pacentīsies, pārliecināsies, ka nav spēku un precīzi uzzināsi, kādi spēki un kam tev trūkst. No tā radīsies jauna lūgšana, caur kuru tu saistīsies ar Radītāju.

No tā sastāv viss garīgās realitātes mērķis: nevis spēks ievada darbību, bet mūsu darbība nepieciešama, lai saņemtu spēku. Mums ir jāsāk garīgais darbs, neesot tam spēka, prāta, jūtu, sapratnes, nekādas vēlmes. Kā sacīts: „Pilda norādīto, lai sadzirdētu Norādītāja balsi”.

No nodarbības, no „Šamati” 164. raksta „Atšķirība starp materiālo un garīgo”, 01.11.2018.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: