Es radu Radītāju

Ierobežot sevi par labu desmitniekam, nozīmē padarīt biedrus svarīgākus par sevi – no tā sastāv viss mūsu darbs. Šādi jautāja Faraons: „Kas ir Radītājs, lai es klausītos Viņa balsī”, proti, kas šeit valda: es vai Viņš. Kas pirmais: vēlme saņemt vai vēlme atdot, es vai grupa? Tieši to man nepieciešams atrisināt.

Šāda risināšana pat vienam cilvēkam, kurš cenšas šādi domāt, ir liktenīga visai pasaules grupai, veicot tajā milzīgas izmaiņas. Mēs neredzam un nesaprotam, kā šādā veidā mēs mainām realitāti. Cenšoties kaut mazliet pārsvērt grupas svarīgumu, salīdzinājumā ar savu individuālo svarīgumu, šādi es mainu visas pasaules, tuvinot Radītāju radījumiem.

Lai gan es domāju tikai par sevi un savu desmitnieku, taču izsaucu lielas, ļoti svarīgas kustības visā sistēmā. Tāpēc nedrīkst noniecināt pat vismazākos pūliņus, kurus reizēm izdodas paveikt.

Un šis darbs tiek veikt nepārtraukti, atkārtojoties miljoniem reižu. Daudzums ir atkarīgs no cilvēka dvēseles tipa, no tā ar kādu ātrumu un spēku cilvēks šīs pūles veic. Ne mums par to spriest, nepieciešams tikai nepārtraukti pielikt pūles, līdz tas kļūs par pastāvīgu darbu.

Tad es sajutīšu, ka šis darbs ar katru minūti kļūst arvien svarīgāks, jaudīgāks un sevī satur augstāko spēku, kas manī arvien vairāk attīstās. Iedīgļa stāvoklis ir mana grūtniecība ar Radītāju, kurš aizmetas manī par labu citiem.

Es jūtu, ka Viņš manī sāk mosties, mani piepildīt un noteikt manus lēmumus. Es Viņam sniedzu iespēju mani vadīt, manī dzīvot un caur mani iziet pasaulē. Šādi man ir jājūtas attiecībā pret grupu un visu realitāti un caur viņiem pie Radītāja. Tādējādi es radu Viņu!

No nodarbības sagatavošanās virtuālajam kongresam, 10.12.2018.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: