Lūgšana, kura bezgalīgi paplašinās

Kāda līgšana ir visefektīvākā: par biedru (savā vietā), par grupu (biedra vietā), par pasaules kli (grupas vietā)? Kur atrodas optimālais mērķis, par kura sasniegšanu nepieciešams just līdzi?

Es lūdzu par viņiem, raidot augšup MAN, taču viņi atbildē saņem no augšienes MAD, kas ir mans vislielākais atalgojums. Un jo plašāka mana lūgšana, jo tā ir efektīvāka.

Taču, lai nekļūdītos, ka es patiešām lūdzu par citiem, man vispirms nepieciešams lūgt par noteiktu biedru un skaidri redzēt, cik ļoti mans egoisms man to neļauj darīt. Pēc tam es palūgšu Radītājam man palīdzēt pacelties virs sava egoisma un lūgt par citiem: vispirms par konkrētu biedru, taču pēc tam par visu grupu.

Taču tad grupa kļūst mana un es to uztveru kā savu, un tāpēc man ir jālūdz par citām grupām, un pēc tam par visu pasaules kli utt. – atbilstoši tam kādā mērā es garīgi paplašinos un par savu uzskatu desmitnieku, pēc tam grupu un pēc tam visu pasaules Bnei Baruh grupu. Man nepārtraukti jāmeklē kaut ko ārējāku, par ko lūgšu Radītāju. To dēvē par daudzu lūgšanu.

Šādā veidā es strādāju ar savu egoismu, noskaidrojot, ka viņš man neļauj rūpēties par šiem ārējiem, aizmirstot par viņiem, nevēloties domāt, esmu gatavs uz visu, lai šis darbs nebūtu jādara.

No rīta nodarbības, 08.10.2018.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed