Tam kurš vēlas strādāt pie Radītāja ir jāiekļaujas visā radījumā, tas ir, nepieciešams sajust viņu vēlmes, pievienoties visām dvēselēm, iekļaujot sevi viņos un viņus sevī.

Viņš sev atstāj tikai nepieciešamo, lai savienotos ar Radītāju un visa viņa atlikusī vēlme ir iekļauties kopīgajā radījumā. Vēlme mums tiek dota tikai ar šo mērķi, lai pieslēgtos pie visiem.

Un tādēļ ir nepieciešams savienot sevi ar visiem biedriem un pacelt viņus augšup uz viņu sakni. Iznāk, ka katrā no mums paliek tikai punkts sirdī, taču visas citas īpašības, vēlmes, nodomi ir nepieciešami tikai tādēļ, lai caur punktu sirdī saistītos ar visiem, saistītu visus ar Radītāju, un caur šo punktu sirdī nodotu atbildi no Radītāja atpakaļ visiem citiem.

Cilvēks, kurš šādā veidā strādā, tiek dēvēts par „Ādamu” un ir tvertne visai milzīgajai vienas vienotas dvēseles tilpnei. Par šādu cilvēku var kļūt katrs no mums, tāpēc ka katram ir savs punkts sirdī, caur kuru viņš pieslēdzas Radītājam, nododot no visiem Radītājam, un no Radītāja visiem tieši viņam raksturīgo, unikālo vēstījumu.

Iznāk, ka katrs cilvēks ir pilnvērtīgs Ādams, un visa Radītāja radītā konstrukcija, dvēsele pieder katram. Taču katram tā ir sava, specifiska, saistīta caur viņa punktu sirdī.

Dodot katram no mums punktu sirdī, Radītājs ļauj pievienot pie tās visus citus, veidojot katra dvēseli specifisku, individuālu, personīgu. Un pēc tam visi punkti sirdī savienojas kopā vienā kopīgā kli „ĀDAMĀ”.

No rīta nodarbības, 08.10.2018.

Avots krievu valodā

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Garīgais darbs, Kopīgā dvēsele „Ādams” | Add Comment →