Cilvēce attīstās no egoisma palielināšanās. Tāpēc kopš ARI laikiem un mūsdienās mēs kļūstam derīgi egoisma labošanai, tāpēc ka egoisma attīstība ir sasniegusi tādu stāvokli, kad tas mums sāk traucēt.

Mēs ienākam krituma un citu apspiešanas periodā, kad pasaule ir apdraudēta, ja ne ar pilnīgu iznīcināšanu, tad vismaz tai draud krīzes, kurām mūsdienās ir jāparādās. Un nekāds prāts pret mūsu ierobežoto egoismu nepalīdzēs.

Galvenais un visnepieciešamākais secinājums, kuru tagad iespējams veikt – ka ir prāts un ir jūtas. Mūs vada jūtas. Mūsdienu saprātīgs pieaudzis cilvēks, kurš ir sasniedzis zinātniski tehnisko progresu, ir spējīgs paveikt visu, gūt no dabas dažādas iespējas un sevi nodrošināt ar visu nepieciešamo.

Tomēr cilvēks iznīcina sevi, savu apkārtējo sabiedrību, nostāda sevi uz iznīcības robežas, tāpēc ka viņa jūtas ir neizlabotas. Ar prātu viņš spēj radīt visādas teorijas un lieliskas palīgierīces savas dzīves uzlabošanai, taču viņa jūtas nelabojas, gluži pretēji, nepārtraukti pasliktinās, un tāpēc mēs ar tām nespējam neko izdarīt.

Cilvēks ir saprātīgs, raugoties tikai no kaila prāta skatupunkta. Taču, raugoties no jūtām, mēs esam absolūti muļķi, sliktāki par dzīvniekiem, tāpēc ka mūsu jūtas mums absolūti nepakļaujas – mēs pakļaujamies jūtām.

Un tas ir atbilstoši kabalai, kura vēsta, ka cilvēks ir radīts ar jūtām, ka pats galvenais ir mūsu vēlmes, taču prāts tiek dots tikai tādēļ, lai mēs kaut kādā veidā spētu pareizi atformatēt šīs vēlmes, izlabot, savstarpēji savienot vienotā sistēmā, kuru dēvē par Ādamu vai dvēseli.

Ja mēs šīs vēlmes neizlabosim, tad mūsu prāts tās sāks pakļaut, un tad mēs nonāksim pie ļoti nepatīkamām sekām, kā tas notiek mūsu attīstības dotajā brīdī.

Cerēsim, ka apgūstot kabalas zinātni, mēs spēsim paskaidrot sev un citiem, ka būtībā mūs vada jūtas. Prāts nespēj neko ar tām izdarīt. Prāts ir sekundārs, bet jūtas primāras. Tas ir visas matērijas pamats.

Sacīts: „Es radīju ļauno sākotni…”. Mēs patiešām atklājam ļaunumu un tāpēc nonākam nepareizu egoistisku vēlmju attīstības ietekmes varā, nepārtrauktās bezizejās, vilšanās, krīzēs.

Ja mēs sāksim apzināties, ka mūs vada nevis prāts, bet jūtas, vēlmes, tad spēsim vilties sevī un iespējam piekritīsim apgūt mūsu savstarpēji saistīto vēlmju sistēmu, kura sevī ietver sašķelto Ādama dvēseli pēc tā dēvētās viņa grēkā krišanas.

Mēs atklājam, ka mūsu sašķeltās vēlmes ir visas matērijas pamats. Dabiski, ka no visaugstākā, sašķeltākā cilvēciskā līmeņa mēs pakļaujam šai ietekmei daudz zemāku vēlmju slāņus: nedzīvo, augu un dzīvniecisko.

Tāpēc visa daba cieš kopā ar mums un visiem ir jāveic labošanās „cilvēka” līmenī. Gluži tāpat, kā mēs esam sabojājuši nedzīvo, augu un dzīvniecisko dabu – izlabojot sevi, mēs spēsim izlabot pārējo dabu.

Iekams mēs nesāksim labot savas vēlmes, mēs neko nespēsim izdarīt ar savu dzīvi un nepārtraukti iegremdēsimies ar vien lielākā egoismā līdz pat sevis iznīcināšanas draudiem.

Patiesībā pasauli vada nevis zināšanas, bet gan cilvēciskās jūtas. Un tas ir visbriesmīgākais, tāpēc ka tās visas ir egoistiskas, ļaunprātīgas, pakļautas skaudībai, konkurencei utt.

Tikai izmantojot dabas augstāko spēku, virs mūsu vēlmēm, kuru dēvē par „Radītāju”, mēs spēsim izlabot mūsu vēlmes un atjaunot tādas savstarpējās attiecības, kuras mums nāks par labu. Tādēļ mums ir nepieciešams augstākais saprāts, augstākais spēks, augstākā metodika, kura skaidro, kādā veidā mēs spējam izlabot mūsu vēlmes.

Mūsos pats galvenais ir vēlme, mūs vada tikai vēlmes. Lai gan mēs nevēlamies tam piekrist, taču mums nāksies sākt to apzināties un pieņemt kā īstenību, par kuru stāsta kabalisti. Torā šādi arī sacīts: „Es radīju ļauno sākotni un devu Toru, proti, augstāko gaismu pret to”, lai būtu iespējams to izmantot un izlabot kroplīgās cilvēciskās vēlmes.

No rīta nodarbības, 03.10.2018.

Avots krievu valodā

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Egoisma attīstība, Krīze un globalizācija, Realitātes uztvere | Add Comment →