Monthly Archives: oktobris 2018

Visi dažādi, un visi vienlīdzīgi

Ikviens, kurš vēlas, spēj izpelnīties garīgo atklāsmi. Šai ziņā starp cilvēkiem nav atšķirības. Katram atbilstoši viņam dotajai vēlmei tiek doti apstākļi, kuri palīdz un traucē to realizēt.

Šajā ziņā visi ir salīdzinoši vienādi. Ja kādam ir dots vairāk prāta, tad atbilstoši tam tiek nocietināta sirds. Taču tam, kuram ir jūtīga sirds, tiek dots saspringts prāts. (vairāk…)

Pacelšanās no sava Keter uz augstākā Malhut

Stāvoklis tiek dēvēts par „Malhut”, kad man nekā nav, taču par „Keter”, kad ir viss. Kad ir viss, garīgajā nozīmē sasniegt iespēju atdot Radītājam.

Un negaidot no sava Keter, kur man ir viss, no sasniegtā atdeves līmeņa, es krītu tumsā, tas ir, domāju par sevi, par to, ka man nekā nav. Es neko nesaprotu, neko nejūtu, skaužu citus un sāku viņus ienīst. Es jūtos pilnīgi nevērtīgs, absolūta nulle. (vairāk…)

Ekrāns – garīgais maņu orgāns

Jautājums: No kādiem elementiem sastāv un kā funkcionē garīgais maņu orgāns, ko kabalā dēvē par „ekrānu”?

Atbilde: Ekrāns nav pamat maņu orgāns, bet gan palīg maņu orgāns. (vairāk…)

Visaugstākā mīlestība pret sevi

Jautājums: Kas ir mīlestība pret sevi?

Atbilde: Visaugstākā mīlestība pret sevi ir vēlme iegūt Radītāju, lai Viņš „man būtu par izsūtāmo”.

Jautājums: Iznāk, ka visi cilvēki, kuri kaut ko lūdz Radītājam, ir vislielākie egoisti?

Atbilde: Protams. Šādi izpaužas viņu naids pret Radītāju, tāpēc ka viņi vēlas, lai Viņš tiem kalpotu. (vairāk…)

Paplašināt uztveres robežas

Tādēļ, ka nav darbinieka, kurš strādātu bez jebkāda mērķa, bez šaubām arī Radītājam bija radīšanas mērķis, kas paveras mūsu acu priekšā.

Un no visas šīs realitātē eksistējošās daudzveidības īpašs svarīgums ir sajūtai, kas raksturīga dzīvnieciskajai pasaulei, kad katrs no dzīvniekiem sevi sajūt eksistējošu, taču vissvarīgākā no sajūtām ir saprātīga sajūta, kas ir dota tikai un vienīgi cilvēkam, pateicoties ciešanām un tuvākā sarūgtinājumam. (vairāk…)

Debesu Grāmata

Atmiņa nav atmiņas zona mūsu smadzenēs. Mēs pieslēdzamies kopējām smadzenēm, kuras atrodas kopīgā vēlmē. Tas, kurš tām ir pieslēgts, no turienes saņem nepieciešamo informāciju. Atslēdzas – aizmirst.

Tāpēc nav jautājuma par to, kādā veidā iepriekšējo gadsimtu kabalisti spēja sarakstīt savas grāmatas. Tajos laikos bija aizliegts pierakstīt, visi mācījās mutiski. Skolotājs runāja, skolnieki to uztvēra un iegaumēja. Nebija tāda jēdziena „pierakstīt”. (vairāk…)

Atklājot nezināmo

Jautājums: Mūsu pasaules zinātnieki nepārtraukti strīdas un viens otram nepiekrīt, katrs izvirzot savu teoriju. Kā tas notiek zinātniekiem kabalistiem?

Atbilde: Ja zinātnieks kabalists precīzi iztēlojas, kur viņš atrodas un runā tikai no izzināšanas līmeņa, neskarot to, ko nav atklājis, tas ir īstens zinātnieks, kura secinājumiem var uzticēties. (vairāk…)