Izraēlas tauta no visas cilvēces, dēļ garīgās dzirksts, kura deg spēcīgāk nekā citos cilvēkos, ir īpaši izraudzīta grupa, lai kalpotu kā piemērs, pēc kura notiek visa attīstība.

Šai grupai tiek izvirzīta viena parasta un konkrēta prasība: vēlēties iziet no savas dabas vēlmes baudīt, katra domas pašam par sevi un ar gaismas, augstākā spēka palīdzību nonākt līdz pretējai atdeves īpašībai. Citiem vārdiem, nepieciešams atvērt sirdi, savienot sirdi ar sirdi, pacenšoties kļūt augstākiem par savu iedzimto dabu.

Attīstības ceļā mēs izejam dažādus stāvokļus un vispirms ļaunuma atklāsmi. Taču pretēji tam nepieciešams pacensties sasniegt labvēlīgu savienošanos, būt pacietīgiem vienam pret otru attiecībā uz apvienošanos, palīdzēt atklāt traucējumus un no tiem iziet.

Tas ir grupas darbs, kurā „cilvēks palīdz tuvākajam”. Neviens nevar palīdzēt pats sev. Un tas ir viens no šķēršļiem, ka viņš tagad pieliks pūles un visu sasniegs… Taču visas viņa pūles ir tikai tajā, lai savienotos ar biedriem, viņus saprast, atvērt viņiem sirdi, saistīties, kopā domāt un vēlēties.

No tā sastāv visa labošanās. Tā šķiet vienkārša, taču katram šķērslim, kas stāv tā realizācijas ceļā mūs jānoved līdz lūgšanai. Es redzu, ka neesmu spējīgs savienoties ar biedru, viņu saprast, un pēc tam vēršos pie Radītāja, taču ne agrāk: „no mīlestības pret biedriem līdz mīlestībai pret Radītāju”.

Proti, man Radītājs ir nepieciešams tikai atbilstoši tam, kādā mērā man ir nepieciešams biedrs. Tādā veidā mēs veidojam kopīgu sirdi, kuru dēvē par „Templi”. Un kopā ar to ceļam sienu pret visiem mūsu spēku traucējumiem, kas ir sveši vienotībai un tam pretojas.

Mēs vēlamies tos atdalīt, izdzīt ārpus sienas. Tādā veidā nepieciešams redzēt labošanas procesu. Un tāpēc mēs gaidām, nevis materiālu Tempļa celtniecību, akmens ēkas būvniecību Jeruzalemē, bet gan veidojam savstarpējās saiknes, līdz apvienosimies vienā kopīgā sirdī, kurā atklāsies kopīgais spēks – mūsu Radītājs.

Atbilstoši mūsu īpašību līdzībai ar Radītāju, Viņš spēs mūsos atklāties, tāpēc ka mūsu savstarpējās attiecības precīzi atbildīs Viņa dabai.

Taču ceļā mums nāksies atklāt visus spēkus, kuri šai vienotībai pretojas, visus pretējos stāvokļus. Tāpēc jau sākotnēji nepieciešams rēķināties, ka mūsu vienīgais mērķis ir apvienošanās.

Taču atbilstoši tam atklāsies visi sašķeltības spēki, pretēji vienotībai, kuru esamība mums liks vērsties ar lūgumu par gaismu, kas atgriež pie avota, un to izmantošanu pārvērst no slikta uz labu, no atrautības, atdalītības, naida uz savienošanos un mīlestību. Tādējādi mūsu savstarpējā saiknē mēs pakāpeniski celsim pilnīgu kli.

No nodarbības pēc Rabaša raksta „Kas darbā ir beziemesla naids”, 25.06.2018.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Izraēla un pasaules tautas | Add Comment →