Visā kopīgā realitātes sistēmā ir tikai divi: Radītājs un radījums, augstākā gaisma un vēlme, kuru Viņš radīja iekšēji sevī kā melnu punktu, kuru Viņš attīsta.

Šis punkts attīstījās līdz stāvoklim, kad sāka sevi just kā neatkarīgi eksistējošu, tas ir, kā cilvēku, kurš dzīvo šajā pasaulē un, kurš atstāts savā vaļā.

Šis punkts pārstāja ievērot, ka atrodas augstākajā gaismā, kura pār to valda, virza, nepārtraukti ar to strādā.

Šis melnais punkts – šīs pasaules cilvēks, nesaprot, ka visa viņa eksistence: viss, ko viņš dara, runā, domā, jūt, izlemj ir gaismas, augstākā spēka diktēts. Šādā apslēptībā mēs atrodamies.

Un viss mūsu darbs sastāv no tā, lai šo augstāko spēku atklātu un apzinātos, ka tas darbojas mūsos, neatstājot mums nekādu brīvību, izņemot vienu: vēlēties, lai tas atgriežas un valda pār mums, kā tas patiesībā arī notiek, tikai bez mūsu ziņas.

Tāpēc ir divas pasaules: zemākā pasaule, kurā mēs it kā esam atstāti savā vaļā un augstākā pasaule, kur mēs atklājam, ka viss nāk tikai no augšienes, no gaismas, no Radītāja. Galvenais šajā darbā ir noskaidrot savu izvēles brīvības vietu, kur mēs, pateicoties apslēptībai un atklātībai – starp tām, patiešām spējam atrast savu brīvību. Tikai tur mēs patiešām eksistējam kā radījums.

Taču ārpus tā mēs atrodamies absolūtā Radītāja varā – neapzināti vai saprotot. Taču kaut kur tur pa vidu starp vienu un otru ir īpašs punkts, kur mēs spējam noteikt savu brīvību. To atrast iespējams tikai tādā gadījumā, ja cenšamies virzīties uz priekšu ar ticību kas augstāka par zināšanām. Tad pakāpeniski atklājas Radītāja svarīgums, kas ir augstāks par cilvēka svarīgumu.

Tas atklājas no augšienes, un cilvēks reizēm sāk just, ka Radītājs ir svarīgāks par viņu pašu, un viņš ir gatavs Viņā ieguldīt visu savu dzīvi, visus spēkus. Šī sajūta atnāk un pazūd, un no jauna parādās. Šādu darbu dēvē par ticību kas augstāka par zināšanām, atdeve augstāka par saņemšanas spēku. Tāpēc, ka līdz tam viss pamatojās uz vēlmi saņemt baudu, kura cilvēkā atklājās.

To dēvē par „vecu un muļķu valdnieku”, taču arī tas aug kopā ar ticības spēku pretēji tam, lai cilvēkam radītu iespēju, starp šiem diviem spēkiem, apstiprināt savu brīvību kā sarkano līniju. Tur pa vidu vidējā līnijā satiekas Radītājs un radījums.

Šo darbu iespējams realizēt tikai grupā, desmitniekā. Tāpēc savstarpēja galvojuma sasniegšana, apvienošanās ap Sinaja kalnu ir iepriekšēji nepieciešams nosacījums, lai no augšienes saņemtu ticības spēku.

No nodarbības par tēmu „Darbs ticībā kas augstāka par zināšanām”, 03.06.2018.

Avots krievu valodā

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Garīgais darbs | Add Comment →