Galvojums kā dabas likums

Radīšanas mērķis ir līdzināties Radītājam, ko iespējams sasniegt labojot dvēseli, kuru speciāli sašķēla Ādama grēkā krišana pie Laba un Ļauna Atzīšanas koka. Kopīgās dvēseles daļas zaudēja savstarpējo saikni un pat kļuva viena otrai pretējas.

Taču mums tās no jauna nepieciešams savākt vienā dvēselē, sākot no vieglākajām līdz smagākām, tas ir, tādām kuras pieprasa daudz precīzāku savienojumu.

Mēs nepārtraukti vācam kopā desmit sefirot, taču vispirms aptuveni, bet pēc tam daudz rūpīgāk un stingrāk, ko dēvē par garīgo kāpņu pakāpieniem. Tās pašas desmit sefirot savienojas arvien ciešāk un ciešāk līdz kļūst par desmit sākotnējām sefirot sākotnējā AVAJa.

Vispārējo eksistences un desmit sefirot uzvedības likumu dēvē par galvojumu, kā ideālā cilvēka ķermenī, kur visām šūnām, visām sistēmām ir jāatrodas pilnīgā harmonijā un savstarpējā saiknē. Taču tas ir iespējams tikai ar nosacījumu, ka katra daļa zina un saprot savu saikni ar visām pārējām daļām.

„Galvojums” ir integrālās sistēmas eksistēšanas likums. Saikne starp visām daļām, pakāpienu pa pakāpienam, pa visiem 125 pakāpieniem, kļūst ar vien sarežģītāka un iekšējāka. Taču darbs sākas no tā, ka mēs šo principu pieņemam kā vienīgo pareizo: atzīstam, ka sākotnējā AVAJa, dvēsele ir sašķelta desmit daļās, un ir nepieciešams sākt to savienot, ar nosacījumu, ka katrs galvo par visiem.

Tas nav egoistisks galvojums, bet absolūti, kas cits. Tāpēc tajā ir daudz dažādi nosacījumi: katram sevi ir jāpazemina par labu citiem un vienlaikus noteiktā veidā sevi jāaudzina, jāiekļaujas visos un jālūdzas par viņiem, jājūtas atbildīgam par viņiem, jāredz citus, kā savu īpašību atspulgu.

Galvojums ir visa Universa vispārējs likums. Ja nebūtu mūsu sabojātā, izkropļotā egoistiskā skatījuma, mēs redzētu sistēmu, kuru radīja Radītājs, kā neierobežotu, ideālu AVAJa, kuras visas daļas ir savstarpēji saistītas un darbojas gluži kā viens veselums.

Tāpēc galvojums ir nepieciešams nosacījums, lai saņemtu Toru un stātos uz garīgajiem pakāpieniem. Ja mēs esam gatavi pildīt šo nosacījumu: pieņemt galvojumu un sākt to realizēt, tad tādēļ tiek dota Tora, kas ietver gaismu, kas atgriež pie avota. Visu paveiks gaisma, no mums tiek prasīta tikai piekrišana galvojuma noteikumiem, tas ir, savstarpēji saliedēties, savienoties vienā sistēmā kā vienā cilvēkā.

Visa Tora ir galvojuma nosacījumu izpausme visa veida formās, ar visa veida apstākļiem un prasībām, pakāpienu pa pakāpienam ar vien pieaugošākiem un precīzākiem.

Tāpēc viss, ko mēs uz iepriekšējā pakāpiena par galvojumu uzzinājām un sasniedzām, uz nākamā pakāpiena zūd. Mēs krītam un zaudējam sasniegto vienotību un galvojumu, it kā sāktu visu no jauna. Tāpēc, ka visi nosacījumi un likumi, kurus pildījām uz iepriekšējā pakāpiena, kuri bija acīmredzami, tagad daudz augstākā un precīzākā rezolūcijā izskatās kā jauni un šķiet nezināmi.

Nākas visu mācīties no sākuma, it kā starp mums nekāds galvojums nav bijis. Un patiešām tas nebija, tāpēc ka ik reiz tas ir jauns pakāpiens. Virzības pazīme ir tieši tajā, ka tiek dzēsti visi iepriekšējie panākumi, un darbs sākas no jauna.

Tāds ir mūsu darba grūtums, kas šajā ziņā ir pretējs materiālajam. Mēs neesam pieraduši pie šādiem apstākļiem, un tāpēc tas mūsos raisa apjukumu un vājumu. Mēs vēlamies redzēt savas garīgās virzības materiālus pierādījumus, taču tas nenotiek.

Darbs sastāv no tā, lai mēs nepārtraukti, jebkurā stāvoklī atjaunotu mūsu galvojumu, redzot tajā visus Toras un garīgās realitātes likumus. No tā mums kļūs skaidri mīli savu tuvāko kā sevi pašu noteikumi un visi apvienošanās likumi. Tāpēc, ka galvojuma nosacījumi ir visa pamats.

Mīlestība pret tuvāko kā sevi pašu ir visaugstākā un pilnīgākā galvojuma sekas. Un tam pievienojas daudz individuālāki saikņu likumi starp visām sašķeltās dvēseles daļām, kuras nepieciešams savākt arvien vairāk un vairāk.

Pēc tam, kad mums šīs daļas uz pirmā pakāpiena izdevās savākt un pārliecināties, ka tas darbojas – galvojums zūd, un mēs no jauna sākam sasniegt galvojumu, jau daudz augstākā līmenī, kurš tagad no mums tiek prasīts, it kā neko nebūtu darījuši.

Tas līdzinās tam, kā attīstība nedzīvā līmenī negaidot pāriet augu līmenī. Augu līmenis it kā ir nedzīvā līmeņa sekas, taču vienlaikus ar to tam ar nedzīvo līmeni nav nekāda sakara. Taču pēc tam no augu līmeņa notiek lēciens uz dzīvniecisko līmeni, kurš atkal sākas it kā no nulles. Tāpēc, ka tā ir jauna dzīvība, jauna eksistences forma. Gluži tāpat notiek garīgā attīstība.

Galvojums ir mūsu mērķis un mūsu darbs. Visi likumi, kurus mums nāksies pildīt, pamatojas uz šo vienu savstarpēja galvojuma principu.

No nodarbības sagatavošanās kongresam, 24.04.2018.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: