Mācoties kabalu, nepieciešams tiekties nevis vienkārši kļūt gudrākam, saņemot jaunas zināšanas savā prātā, taču galvenais ir mainīt savas jūtas, lai mainītos, paplašinātos sirds. Sirds mācās just daudz augstākas parādības, kuras pašlaik mums nav pieejamas: atdeves darbība, apvienošanās, – tas ir virs mūsu saprāta.

Kabalā ir jēdziens „ticība kas augstāka par zināšanām”. Zināšanas ir tas, kas atbilst prātam. Atbilstoši savai sapratnei es spēju dot, zinot, ka tas nāks man par labu. Es atnāku uz veikalu un apmaiņā pret preci dodu viņiem naudu – nav nekādu problēmu.

Taču ticība kas augstāka par zināšanām mūsu pasaulē neeksistē. Kur man ņemt papildu spēku atdevei augstāk par prātu? Atbilstoši manai sapratnei es esmu gatavs maksāt divus dolārus par tasi kafijas. Taču man divu dolāru vietā prasa maksāt divdesmit dolārus, lai tie tiktu nodoti kādai labai lietai. Un kur man ņemt sevī spēku atdot liekus astoņpadsmit dolārus?

Spēku, kurš man sniedz iespēju veikt papildu darbu, ieguldīt papildu pūles, ziedot savu egoismu dēvē par „ticību”. Lūk, šo spēku mums jācenšas iegūt. Tikai ar ticību var izmērīt, cik es patiešām dodu, nevis atbilstoši savam saprātīgam aprēķinam, bet aiz vēlmes dot Saimniekam.

Proti, es dodu augstāk par aprēķinu, cik no Viņa saņēmu un esmu gatavs Viņam to kompensēt, bet gan absolūti nesavtīgi. Pat ja es no Viņa neko nesaņemšu, es esmu gatavs Viņam atdot visu pasauli – to dēvē par dvēseles uzticību.

No nodarbības, no grāmatas „Desmit Sefirot Mācība”, 21.03.2018.

Avots krievu valodā

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Garīgais darbs | Add Comment →