Jautājums: Ja es runāju seminārā, tad es esmu dodošs, bet citi dalībnieki saņēmēji? Vai otrādi: kad viņi runā, es viņus uztveru kā dižākos pasaulē?

Atbilde: Tas nav obligāti. Es varu runāt un būt saņēmējs, nevis devējs. Tas viss ir ļoti nosacīti, tāpēc ka ir atkarīgs no cilvēka nolūka.

Jautājums: Visgrūtākais ir kādu klausīties. Ja es cilvēku redzu pirmo reizi, kādā veidā es spēju viņu tā paaugstināt, lai mācētu viņu sadzirdēt?

Atbilde: Man sevi ir jāiztēlojas esošam Radītāja ietekmes zonā un Viņš caur maniem biedriem vēršas pie manis.

Tāpēc mani interesē, pirmkārt, ko mani biedri runā un otrkārt, kādā veidā es uz to reaģēju. Iespējams, ka es uz to reaģēju labi, ar mīlestību, aizkustināti, piedodot, bet iespējams, ka reaģēju slikti, ar kritiku, neapmierinātību, naidu.

Es novēroju savas reakcijas un tādējādi virs tām paceļos, un arī virs tā, ko runā biedri, lai ar viņiem savienotos.

Radītājs man norāda, kādā stāvoklī es atrodos. Un, lai ko katrs aplī runātu, lai gan man tas ir neciešami, nepatīkami, apnicīgi, pretēji šīm sajūtām man ir jāpanāk mīlestība pret viņiem, pat tad, ja viņi runās visnepatīkamākās lietas. Tāpēc, ka es skatos, nevis uz viņiem, bet uz to, ka caur viņiem runā Radītājs.

Jautājums: Pieņemsi, es cītīgi novēroju savas reakcijas uz to, ko viņi runā. Un ko man ar šiem novērojumiem darīt?

Atbilde: Analizēt, kādā mērā tu viņiem piekrīti vai nē, un censties savās atbildēs pacelties virs sava egoisma.

No nodarbības krievu valodā, 22.10.2017.

Avots krievu valodā

Filed under: Apvienošanās prakse, Garīgais darbs | Add Comment →