Ticība ir atdeves spēks, kuru cilvēks iegūst un atbilstoši tam dzīvo. Šai atdevei ir jābūt augstākai par saņemšanu, tāpēc ka atdeve tiek veidota virs vēlmes gūt baudu, to neņemot vērā, pretēji saņemšanas spēkam.

Šodien mēs dodam, taču to nedēvē par atdevi, tāpēc ka mēs dodam dēļ saņemšanas vēlmē gūt baudu. Taču, kad atnāk gaisma, tā cilvēkam sniedz iespēju nesavtīgi dot.

Pašlaik mums šī īpašība ir nesaprotama, tāpēc ka mūsu pasaulē to nav iespējams sastapt. Tikai gaisma ir spējīga tādā veidā ietekmēt vēlmi baudīt, ka tā sāk vēlēties dot. Tas viss, pateicoties tam, ka vēlmē baudīt darbojas gaismas spēks. Gaisma iekļūst vēlmē un liek tai darboties uz atdevi, tāpēc ka gaisma ir primāra, bet vēlme sekundāra – to radīja gaisma.

Garīgā pasaule ir radīta vēlmē gūt baudu, kura ir sajutusi augstākās gaismas atklāsmi.

Tās vēlmes baudīt daļas, kuras saņēma gaismas ietekmi, atgriežas pie avota, strādā uz atdevi: vai nu to uztur atdves formā dēļ atdeves, vai saņem dēļ atdeves, apvēršot savu izmantošanu uz pretēju. Vietas, kuras gaismas ietekmē spēj strādāt uz atdevi, tiek dēvētas par garīgo pasauli.

No nodarbības „No traucējumiem līdz pacēlumiem”, 23.01.2018.

Avots krievu valodā

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Garīgais darbs | Add Comment →